Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita). Šajā dzimtā ir gandrīz 5000 lapseņu un sirseņu sugu, kas iedalītas 6 apakšdzimtās. Tās ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Dzimtas sugas ir gan sabiedriski kukaiņi, gan vientuļnieki. Sabiedrisko lapseņu kolonijā dzīvo vairoties spējīga lapseņu karaliene, tēviņi un sterilas mātītes - strādnieces. Mērenajā joslā lapseņu kolonijas mūžs ir tikai 1 gada siltā sezona. Lapsenes mirst, iestājoties ziemai. Jaunās karalienes un tēviņi tiek izaudzināti vasaras beigās. Pēc sapārošanās karalienes noslēpjas šaurās spraugās un iemieg ziemas miegā. Lielākā daļa sugu ligzdu būvē no dubļiem, bet papīrlapsenes (Polistinae) un lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) sugas lieto augu šķiedras, tās sakošļājot un izveidojot papīram līdzīgu masu. Daudzas sugas ir augu apputeksnētājas.[1]
Papīrlapseņu un lapseņu apakšdzimtas sugas ir sabiedriskas, toties palapsenes (Eumeninae), tuksneša lapsenes (Euparagiinae) un nektārlapsenes (Masarinae) ir vientuļnieces. Jaungvinejas lapseņu apakšdzimtas (Stenogastrinae) sugas ir gan vientuļnieces, gan sabiedriskas. Papīrlapsenes un lapseņu apakšdzimtas sugas nomedītos kukaiņus pirms izbarošanas kāpuriem sakošļā. Kāpuri savukārt izdala dzidru šķidrumu ar augstu aminoskābju koncentrāciju. Ar šo šķidrumu pēc tam barojas pieaugušās lapsenes. Aminoskābju koncentrācijas līmenis ir atšķirīgs atkarībā no sugas.[2]
Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita). Šajā dzimtā ir gandrīz 5000 lapseņu un sirseņu sugu, kas iedalītas 6 apakšdzimtās. Tās ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
