dcsimg
Image of orange jasmine
Creatures » » Plants » » Dicotyledons » » Rue Family »

Orange Jasmine

Murraya paniculata (L.) Jacq.

Comments

provided by eFloras
Murraya paniculata var. omphalocarpa was accepted by Chang (Fl. Taiwan, ed. 2, 3: 527. 1993).
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of China Vol. 11: 86 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of China @ eFloras.org
editor
Wu Zhengyi, Peter H. Raven & Hong Deyuan
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Comments

provided by eFloras
The ‘china box’ is often cultivated for its fragrant flowers and red berries. It is found in Billawar and the foothills of Jammu and E. Kashmir.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of Pakistan Vol. 0: 17 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of Pakistan @ eFloras.org
editor
S. I. Ali & M. Qaiser
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Description

provided by eFloras
Shrubs or trees, 1.8-12 m tall. Older branchlets grayish white to pale yellowish gray. Leaves 2-5-foliolate; petiolules less than 1 cm; leaflet blades mostly suborbicular to ovate to elliptic, 2-9 × 1.5-6 cm, margin entire or crenulate, apex rounded to acuminate. Inflorescences terminal or terminal and axillary. Flowers 5-merous, fragrant. Sepals ovate to lanceolate, to 2 mm, persistent in fruit. Petals white, narrowly elliptic to oblanceolate, to 2 cm. Stamens 10. Fruit orange to vermilion, narrowly ellipsoid or rarely ovoid, 1-2 × 0.5-1.4 cm. Seeds villous. Fl. Apr-Oct, fr. Apr-Feb. 2n = 18.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of China Vol. 11: 86 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of China @ eFloras.org
editor
Wu Zhengyi, Peter H. Raven & Hong Deyuan
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Description

provided by eFloras
Large shrub or small tree up to 3 m tall. Branches sparsely pubescent, with an ash coloured bark. Leaves imparipinnate; leaflets glabrous, 5-7, 15-50 x 10-22 mm, elliptic, oblique; apex drawn out, obtuse, sometimes notched; margin undulate. Flowers fragrant, white, in 3-flowered cymes. Sepals c. 3 mm, pubescent, lobes triangular, obtuse apically. Petals 12-15 mm, oblong to lanceolate, sparsely pubescent, glandular. Ovary 2(-5)-locular, elongate; stigma lobed. Berry ovoid, 7-13 x 6-8 mm, beaked at the top, deep orange to red when ripe.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of Pakistan Vol. 0: 17 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of Pakistan @ eFloras.org
editor
S. I. Ali & M. Qaiser
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Distribution

provided by eFloras
Himalaya (Kashmir to Nepal), India, Ceylon, Burma, Indo-China, China, Malaysia.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Annotated Checklist of the Flowering Plants of Nepal Vol. 0 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Annotated Checklist of the Flowering Plants of Nepal @ eFloras.org
author
K.K. Shrestha, J.R. Press and D.A. Sutton
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Distribution

provided by eFloras
Fujian, Guangdong, Guangxi, S Guizhou, Hainan, S Hunan, Taiwan, Yunnan [Bhutan, Cambodia, India, Indonesia, Japan (Ryukyu Islands), Laos, Malaysia, Myanmar, Nepal, New Guinea, Pakistan, Philippines, Sri Lanka, Thailand, Vietnam; Australia, SW Pacific islands].
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of China Vol. 11: 86 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of China @ eFloras.org
editor
Wu Zhengyi, Peter H. Raven & Hong Deyuan
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Distribution

provided by eFloras
Distribution: Sub-himalayan tracts of India-Pakistan, China, and the Pacific Islands.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of Pakistan Vol. 0: 17 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of Pakistan @ eFloras.org
editor
S. I. Ali & M. Qaiser
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Elevation Range

provided by eFloras
400-1050 m
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Annotated Checklist of the Flowering Plants of Nepal Vol. 0 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Annotated Checklist of the Flowering Plants of Nepal @ eFloras.org
author
K.K. Shrestha, J.R. Press and D.A. Sutton
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Flower/Fruit

provided by eFloras
Fl. Per.: March-Sept.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of Pakistan Vol. 0: 17 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of Pakistan @ eFloras.org
editor
S. I. Ali & M. Qaiser
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Habitat

provided by eFloras
Thickets, montane forests; near sea level to 1300 m.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of China Vol. 11: 86 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of China @ eFloras.org
editor
Wu Zhengyi, Peter H. Raven & Hong Deyuan
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Synonym

provided by eFloras
Chalcas paniculata Linnaeus, Mant. Pl. 1: 68. 1767; Murraya omphalocarpa Hayata; M. paniculata var. omphalocarpa (Hayata) Tanaka.
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Missouri Botanical Garden, 4344 Shaw Boulevard, St. Louis, MO, 63110 USA
bibliographic citation
Flora of China Vol. 11: 86 in eFloras.org, Missouri Botanical Garden. Accessed Nov 12, 2008.
source
Flora of China @ eFloras.org
editor
Wu Zhengyi, Peter H. Raven & Hong Deyuan
project
eFloras.org
original
visit source
partner site
eFloras

Distribution ( Spanish; Castilian )

provided by IABIN
Chile Central
license
cc-by-nc-sa-3.0
copyright
Universidad de Santiago de Chile
author
Pablo Gutierrez
partner site
IABIN

Comprehensive Description

provided by North American Flora
Chalcas exotica (L.) Milisp. Field Columb. Mus. Publ
Bot. 1 : 25. 1895.
Murraea exotica L. Mant. 563. 1771.
Camuniitm exoHcum Kuntze, Rev. Gen. 99. 1891.
A shrub or small tree, with pale bark and usually puberulent twigs and petioles ; leaflets 3-9, ovate to rhombic-ovate, oval, or sometimes obovate, 1.5-5 cm. long, 0.7-2.3 cm. broad, occasionally longer and broader, obtuse or obtusely acuminate and frequently emarginate at the apex, cuueate at the base, short-petioluled ; flowers campanulate, fragrant, 1.3-2 cm. broad ; sepals triangular, obtuse, glabrous or puberulent ; petals white, oblanceolate or sometimes obovate or spatulate, 1.2-2.3 cm. long, 3.5-7 mm. broad; gynophore well-developed ; ovary glabrous; berry ovoid or subglobose, 1-1.6 cm. long, pointed, red.
Type locality : India.
Distribution : West Indies and tropical continental America. Naturalized from Asia.
license
cc-by-nc-sa-3.0
bibliographic citation
John Kunkel Small, Lenda Tracy Hanks, Nathaniel Lord Britton. 1907. GERANIALES, GERANIACEAE, OXALIDACEAE, LINACEAE, ERYTHROXYLACEAE. North American flora. vol 25(1). New York Botanical Garden, New York, NY
original
visit source
partner site
North American Flora

Murraya paniculata ( Asturian )

provided by wikipedia AST

Murraya paniculata ye una planta tropical de fueyes perennes pequeñes, flores blanques y arumaes, que se cultiva como un árbol ornamental o de cobertoria, orixinaria del Sureste d'Asia dende China a Xapón y Malasia. La Murraya ta estrechamente rellacionada colos cítricos.

Descripción

 src=
Flor blanca de la Murraya paniculata
 src=
Detalle de les flores

Ye un pequeñu árbol tropical, de fueya perenne o parrotal que crez hasta 7 m d'altor. La planta floria mientres tol añu. Les sos fueyes son glabres y brillantes, produz fueyes pinaes que curiosamente son elíptiques a obovaes, cuneaes a rómbicu. Les flores son terminales, corimboses, poques flores, trupes y con arume a xazmín. Los pétalos son 12-18 mm de llargu, recurvaes y blanques (o de coloración crema). El frutu de Murraya paniculata ye carnosu, oblongo ovoides, de color coloráu a naranxa, y crez hasta 1 pulgada de llargu.

Usos

 src=
Murraya paniculata en tiestos

Tradicionalmente, la Murraya paniculata utilízase tantu na medicina tradicional como analxésicu. Les sos fueyes, corteza y frutos son melecinales.

N'Occidente, la Murraya paniculata ye cultiváu como árbol ornamental o de cobertoria por cuenta de la so resistencia, amplia gama de la tolerancia del suelu (M. paniculata pueden crecer en suelu alcalinos, magrizos, arenosos, ácidos y los suelos francos), y ye afechu pa grandes cobertories. La planta floria mientres tol añu y produz recímanos pequeños, de flores golioses qu'atraen a les abeyes, ente que los frutos atraer pequeñes aves frugívoras.

Mayormente Emplegar en xardinos, a lo llargo de víes en barrios, pa conformar sebes

Taxonomía

Murraya paniculata describióse por (L.) Jack y espublizóse en Malayan Miscellanies 1: 31. 1820.[1]

Etimoloxía

Murraya: nome xenéricu que foi dau n'honor del botánicu suecu Johan Andreas Murray.

paniculada: epítetu llatín que significa "con panícula".

Sinonimia
  • Chalcas cammuneng Burm.f.
  • Chalcas exotica (L.) Millsp.
  • Chalcas Entemedia M.Roem.
  • Chalcas japanensis Lour.
  • Chalcas paniculata L.
  • Chalcas sumatrana M.Roem.
  • Connarus foetens Blanco *

Connarus santaloides Blanco

  • Limonia malliculensis J.R.Forst. ex Steud.
  • Marsana buxifolia Sonn.
  • Murraea exotica L.
  • Murraya exotica L.
  • Murraya exotica DC.
  • Murraya omphalocarpa Hayata[2]

Dalgunos de los nomes comunes inclúin

  • Thanaka
  • Azahar de la India *Xazmín

d'azahar

  • Xazmín naranxa *Naranxal

xazmín

  • Limonaria
  • Murraya.
  • Muraya / muralla, murallera (L'Habana, Cuba)
  • Mirto, mirto criollu (Les Villes, Cuba)
  • Boxe de Persia (Camagüey, Oriente, Cuba)

Ver tamién

Referencies

  1. «Murraya paniculata». Tropicos.org. Missouri Botanical Garden. Consultáu'l 3 de febreru de 2014.
  2. Murraya paniculata en PlantList

Bibliografía

  1. CONABIO. 2009. Catálogu taxonómicu d'especies de Méxicu. 1. In Capital Nat. Méxicu. CONABIO, Mexico City.
  2. Cowan, C. P. 1983. Flora de Tabasco. Llistaos Floríst. Méxicu 1: 1–123.
  3. Dodson, C.H. & A.H. Gentry. 1978. Flora of the Río Palenque Science Center: Los Ríos Province, Ecuador. Selbyana 4(1–6): i–xxx, 1–628.
  4. Dodson, C.H., A.H. Gentry & F.M. Valverde Badillo. 1985. Fl. Jauneche 1–512. Bancu Central del Ecuador, Quito.
  5. Flora of China Editorial Committee. 1988-2013. Flora of China (Checklist & Addendum). Unpaginated. In C. Y. Wu, P. H. Raven & D. Y. Hong (eds.) Fl. China. Science Press & Missouri Botanical Garden Press, Beijing & St. Louis.
  6. Funk, V. A., P. Y. Berry, S. Alexander, T. H. Hollowell & C. L. Kelloff. 2007. Checklist of the Plants of the Guiana Shield (Venezuela: Amazones, Bolivar, Delta Amacuro; Guyana, Surinam, French Guiana). Contr. O.S. Natl. Herb. 55: 1–584. View in Biodiversity Heritage Library
  7. Hokche, O., P. Y. Berry & O. Huber. (eds.) 2008. Nuevu Cat. Fl. Vasc. Venezuela 1–860. Fundación Instituto Botánicu de Venezuela, Caracas.
  8. Idárraga-Piedrahita, A., R. D. C. Ortiz, R. Caleyes Posada & M. Merello. (eds.) 2011. Fl. Antioquia: Cat. 2: 9–939. Universidá d'Antioquia, Medellín.
  9. Jørgensen, P. M. & S. Llión-Yánez. (eds.) 1999. Cat. Vasc. Pl. Ecuador, Monogr. Syst. Bot. Miss. Bot. Gard. 75: i–viii, 1–1181. Missouri Botanical Garden, St. Louis.

Enllaces esternos

Cymbidium Clarisse Austin 'Best Pink' Flowers 2000px.JPG Esta páxina forma parte del wikiproyeutu Botánica, un esfuerciu collaborativu col fin d'ameyorar y organizar tolos conteníos rellacionaos con esti tema. Visita la páxina d'alderique del proyeutu pa collaborar y facer entrugues o suxerencies.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors
original
visit source
partner site
wikipedia AST

Murraya paniculata: Brief Summary ( Asturian )

provided by wikipedia AST
Murraya paniculata

Murraya paniculata ye una planta tropical de fueyes perennes pequeñes, flores blanques y arumaes, que se cultiva como un árbol ornamental o de cobertoria, orixinaria del Sureste d'Asia dende China a Xapón y Malasia. La Murraya ta estrechamente rellacionada colos cítricos.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors
original
visit source
partner site
wikipedia AST

Orangenraute ( German )

provided by wikipedia DE
 src=
Blüte

Die Orangenraute (Murraya paniculata), zuweilen auch als Orangenjasmin bezeichnet, ist eine Pflanzenart in der Familie der Rautengewächse (Rutaceae). Sie stammt aus dem südostasiatischen Raum und wird in den Tropen als Zierpflanze verwendet.

Beschreibung

 src=
Fruchtende Orangenraute

Die Orangenraute ist ein immergrüner Strauch oder kleiner Baum, der Wuchshöhen von bis zu 12 Meter erreichen kann, meist aber deutlich kleiner bleibt (typischerweise 2 bis 3 Meter). Ältere Exemplare bilden häufig mehrere Stämme aus. Der Stammdurchmesser erreicht über 13 Zentimeter. Die gräuliche Borke ist rissig.

Die wechselständigen und kurz gestielten Laubblätter sind wechselnd gefiedert. Die meist drei bis sieben (neun) kurz gestielten, spitzen bis rundspitzigen, glänzenden und dunkelgrünen, steifledrigen, kahlen Blättchen sind bei einer Länge von bis 5 cm verkehrt-eiförmig, spatelförmig bis elliptisch mit ganzem oder gekerbtem Rand. Beim Zerreiben entwickeln die Blätter einen zitrusartigen Geruch.

Die end- oder seitenständigen und wenigblütigen Blütenstände erscheinen ganzjährig, meist jedoch zwischen April und Oktober. Die angenehm duftenden Blüten sind fünfzählig mit doppelter Blütenhülle. Die fünf kleinen Kelchblätter sind bei einer Länge von bis 2 mm eiförmig. Die fünf weißen, dachigen und ausgebogenen Kronblätter sind bei einer Länge von 12 bis 18 mm verkehrt-eiförmig. Es sind zehn kurze Staubblätter vorhanden. Der zweikammerige Fruchtknoten ist oberständig auf einem becherförmigem Diskus. Der kurze Griffel ist dicklich mit großer kopfiger, zweilappiger Narbe.

Die kleinen, dunkelorange bis zinnoberrot gefärbten, glatten Früchte, Beeren mit beständigem Kelch sind schmal ellipsoid bis eiförmig und erreichen bis 1,4 cm Länge. In die bitter schmeckende Pulpa sind ein bis zwei Samen eingebettet. Damit ähneln die Früchte denjenigen des Kaffeestrauchs. Murraya paniculata wird daher in Puerto Rico auch als „Café de la India“ bezeichnet.[1]

Die Chromosomenzahl beträgt 2n = 18.

Verbreitung

Das Verbreitungsgebiet der Orangenraute reicht von Pakistan über Indien und Südchina bis nach Taiwan, die Philippinen, die Ryūkyū-Inseln und die Marianen, nach Süden über Malaysia und Indonesien bis nach Neu-Guinea und Teile Australiens. In weiteren tropischen Gebieten ist sie inzwischen eingebürgert.

Die Orangenraute gedeiht insbesondere in Dickichten und Bergwäldern (in China steigt sie bis auf Höhenlagen von 1300 Meter). Sie bevorzugt sonnige bis leicht beschattete Lagen und toleriert eine große Bandbreite von sauren bis zu alkalischen Böden.

Verwendung

Wegen ihres attraktiven Erscheinungsbildes dient die Orangenraute in vielen tropischen Regionen als Zierpflanze. Auch als Bonsai ist sie beliebt. Die Früchte gelten als essbar.

Pflanzenteile (insbesondere Blätter und Rinde) der Orangenraute finden in ihren Heimatländern diverse Anwendungen in der Volksmedizin, etwa als Emetikum oder gegen Fieber und Entzündungen. Im Tierversuch konnten analgetische Wirkungen von Rindenextrakten nachgewiesen werden.[2]

In Myanmar wird aus feingeriebener Rinde der Orangenraute oder Hölzern verwandter Arten Thanaka, eine als natürliches Kosmetikum verwendete Paste, hergestellt.

Das Holz, Satinholz, ist begehrt, allerdings eher selten, weil größere Pflanzenexemplare fehlen.

Systematik

Synonyme für Murraya paniculata (L.) Jack sind Chalcas paniculata L. (Basionym) und Chalcas exotica Millsp. Ferner wurde eine Unterart Murraya paniculata var. ovatifoliolata Engl.[3] beschrieben, die aber auch von manchen Autoren als eigenständige Art Murraya ovatifoliolata (Engl.) Domin angesehen wird.[4]

Einzelnachweise

  1. Succulentavenue: Azahar de la India, un arbusto con exquisita fragancia. In: Succulent Avenue. 2. Juli 2017, abgerufen am 31. Januar 2019 (amerikanisches Englisch).
  2. Manas Kumar Podder, Biswa Nath Das et al.: Analgesic activity of bark of Murraya paniculata. In: Internat. Journal of Medicine and Medical Sciences. Vol. 3(4), 2011, S. 105–108 (online) (PDF).
  3. Germplasm Resources Information Network (GRIN)
  4. Murraya im Germplasm Resources Information Network (GRIN), USDA, ARS, National Genetic Resources Program. National Germplasm Resources Laboratory, Beltsville, Maryland. Abgerufen am 10. Juni 2017.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Autoren und Herausgeber von Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia DE

Orangenraute: Brief Summary ( German )

provided by wikipedia DE
 src= Blüte

Die Orangenraute (Murraya paniculata), zuweilen auch als Orangenjasmin bezeichnet, ist eine Pflanzenart in der Familie der Rautengewächse (Rutaceae). Sie stammt aus dem südostasiatischen Raum und wird in den Tropen als Zierpflanze verwendet.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Autoren und Herausgeber von Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia DE

Ilimonaria ( Nahuatl )

provided by wikipedia emerging languages
 src=
Ilimonariaxochitl.

ilimonaria

Ce pilcuatzin tlen oncah ipan huaxtecapan tlalli. Iixnezca xoxoctic ihuan ihuahcapanca zan eli melahua eyi metroh. TLahuel cualli mihyotia.

tocaliztli

Ini pilcuatzin macehualmeh quitoca, nouhquiya inin pilcuatzin zan iceti ixhua campa huetzi iyollo.

 src=
Yehyectzin pililimonariaxochitzin

xochitl ihuan cuahuitl

Chipahuac xochiyohua ihuan tlahuel mihyotia ahhuiyac. Inin ixochiyo matztic, cuipini miyac ipan ce ipilmacuayo. Ixihuiyo xoxoctic ihuan tlahuel teteltic amo cualli ce quicuaz. Ixihuiyo tlahuel pilcuecuetzitzin.

tequihuiliztli

Macehualmeh tlen Chicontepec, quitequihuiah ica miyac tlamantli. Cequin ipan inintlaixpan ica tlachihchihuah ica inin xihuitl ihua ixochiyo. Ipan ilhuititlan "miccalihuitl" cequin macehualmeh quitequihuiah tlan amo oncah cequinoc xochitl quen cempohualxochitl.

No xiquitta

Referencias

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

Kamuning ( Sundanese )

provided by wikipedia emerging languages

Kamuning (Lat. Murraya paniculata) nyaéta tutuwuhan héjo tropis nu sok dipelak pikeun mapaés buruan ku sabab kaéndahan kembangna anu laleutik & bodas nyacas siga malati, sarta seungitna nyambuang. Ieu tutuwuhan dulur deukeut Citrus. Ngaran séjén pikeun kamuning nyaéta

  • Chalcas exotica (L.) Millsp
  • Chalcas paniculata L. (basionym)
  • Murraya exotica L.

Pedaran

 src=
Kamuning dina pot kembang

Kamuning téh tutuwuhan leutik nu jangkungna ukur 7 m. Daunna lonyod, leutik tapi kandel tur hérang, sagagang 3-7 lambar (ganjil). Kembangna terminal, teu pati loba, tapi seungit. Panjang daun mahkotana 12-18 mm, melengkung kelir bodas (atawa krém pias). Buahna dagingan, kelir héjo (ngora) jeung konéng atawa beureum (kolot)[1], lonyod endog bisa nepi ka sainci[2].

Panyakit

Kamuning gampang pisan katarajang hama nématoda taneuh jeung laleur[2], ogé sok dipaké sayang ku serangga hama Diaphorina citri, véktor kasakit degenerasi flum véna Sitrus[3].

Catetan

  1. Welsh, 1998; kc. 256
  2. a b Gilman, Edward F. Factsheet FPS-416, October 1999; University of Florida Cooperative Extension Service, Institute of Food and Agricultural Sciences; from http://www.coralsprings.org/environment/SmallTreeList/pdf/MURPANA.pdf disalin 28 Juni 2007
  3. http://www.hear.org/pier/species/murraya_paniculata.htm disalin 28 Juni 2007

Rujukan

  • Murraya paniculata. Disalin 4 Nopémber 2008.
  • Welsh, S. L. 1998. Flora Societensis: A summary revision of the flowering plants of the Society Islands E.P.S. Inc., Orem, Utah.

Tumbu kaluar

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Pangarang sareng éditor Wikipedia

Kamuning: Brief Summary ( Sundanese )

provided by wikipedia emerging languages

Kamuning (Lat. Murraya paniculata) nyaéta tutuwuhan héjo tropis nu sok dipelak pikeun mapaés buruan ku sabab kaéndahan kembangna anu laleutik & bodas nyacas siga malati, sarta seungitna nyambuang. Ieu tutuwuhan dulur deukeut Citrus. Ngaran séjén pikeun kamuning nyaéta

Chalcas exotica (L.) Millsp Chalcas paniculata L. (basionym) Murraya exotica L.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Pangarang sareng éditor Wikipedia

Kemuning ( Javanese )

provided by wikipedia emerging languages

Kemuning utawa Murraya paniculata ya iku kagolong wit tetuwuhan kanthi watang lan pang sing ngandhut kayu, godhong lan woh. Wit kemuning kagolong tetuwuhan kang bisa dimumpangataké kanggo bonsai. Kembang kemuning mrekok ana ing wayah wengi lan ambuné wangi.

Pratélan

Kemuning biyasa tuwuh alasan ing grumbul, pinggir alas, utawa ditandur minangka pethètan lan tuwuhan pager. Kemuning bisa tinemu nganti èlevasi ± 400 m sadhuwuring lumahing segara. Variasi morfologi akèh banget. Sing biyasa ditandur minangka pager pekarangan, lumrahé jinis sing duwé godhong cilik lan ketel. Semak utawa wit cilik, duwé pang akèh, dhuwur 3 – 8 m, wité atos, mawa alur, ora duwé eri. Godhong majemuk, mawa sirip ganjil kanthi anak godhong 3-9, tuwuhé selang seling. Lembaran anak godhong mawa tangkai, wangun lonjong sungsang utawa jorong, pucuk lan pangkal lancip, pinggir rata utawa rada beringgit, dawa 2 – 7 cm, amba 1 – 3 cm, lumahing godhong rata, gilap, wema ijo, yèn diremes ora mambu. Kembang majemuk awangun tandhan, 1-8, wernané putih, wangi, metu saka kèlèk godhong utawa pucuk pang. Woh buni mawa daging, lonjong utawa bunder rada dawa, dawané 8 – 12 mm, nalika isih enom ijo, sawisé tuwa malih abang gilap, awiji loro.

Kandhutan

  • Godhong: godhongé ngandhut cardinene,methyl anthranilate,bisabolene,betha-coryophyllene,geraniol,carene-3,eugenol,citronellol,methyl salicilate,s-quaiazulene,osthole peniculation,lan coumurrayin.[1].
  • Kulit: kulité ngandhut Mexotionin, lan coumarin.[1]
  • Kembang: kembangé ngandhut scopoletin.[1]
  • Woh: wohé ngandhut semi-alfa-carotenone.[1]

Jeneng lokal

Kamuning (Sundha), kemuning; Kajeni, kemuning, kemoning (Bali), kamoneng (Madura); Kamuning (Menado, Makasar), kamoni (Bare), palopo (Bugis).; Kamuni (Bima). eseki, tanasa, kamone, kamoni (Maluku).; Jiu li xiang, yueh chu (China), Orange jessamine (Inggris).

Khasiyat

Lelara sing bisa ditambani [2] ing antarané radhang buah zakar (orchitis), radhang saluran napas (bronkhitis), ; Infèksi saluran uyuh, nguyuh nanah, kaputihan, lara untu,; Haid ora teratur, lemak awak kakèhan, pelangsing awak, ; Nyeri tukak (ulkus), kulit kasar, njarem,; Rématik, keseléo, dientup gegremet lan dicakot ula, ekzema,; Bisul, korèng, epidemik encephalitis B, tatu ing kulit.

Gladri

Rujukan

  1. a b c d [Sofyan Tsauri.2005.Ramuan Tradisional Madura.Jakarta:Penebar Swadaya]
  2. Ipteknet:Tanaman Obat

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Penulis lan editor Wikipedia

Kemuning: Brief Summary ( Javanese )

provided by wikipedia emerging languages

Kemuning utawa Murraya paniculata ya iku kagolong wit tetuwuhan kanthi watang lan pang sing ngandhut kayu, godhong lan woh. Wit kemuning kagolong tetuwuhan kang bisa dimumpangataké kanggo bonsai. Kembang kemuning mrekok ana ing wayah wengi lan ambuné wangi.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Penulis lan editor Wikipedia

ʻOlive ( Tongan )

provided by wikipedia emerging languages
 src=
foʻi fua

Ko e ʻolive ko e fuʻu ʻakau siʻi ia mo e lahi ngaahi lou siʻi, kiʻi matalaʻiʻakau hinehina pe amo e foʻi fua lanumoli. Ko ʻene ngāueʻaki mahuʻinga taha maʻa e ngaahi sisi ʻi he teunga faiva. ʻOku tatau mo e Chalcas paniculata pe Murraya exotica.

Ngaahi faʻahinga kehekehe

  • ʻolive, ʻolive fī sisi; ko e ʻakau ʻeni
  • mavaetangi, Duranta erecta, ʻoku ui ko e ʻolive ʻe Yunker taʻetotonu
  • ʻolive kai, Olea europaea (OLEACEAE); ko e ʻolive moʻoni tupuʻanga ʻo e lolo ʻolive

Hingoa ʻi he ngaahi lea kehe

Tataku

Ko e kupu ʻeni ko e potuʻi ia (stub). ʻIo, ko koe, kātaki tokoni mai ʻi hono .
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

ʻOlive: Brief Summary ( Tongan )

provided by wikipedia emerging languages
 src= foʻi fua

Ko e ʻolive ko e fuʻu ʻakau siʻi ia mo e lahi ngaahi lou siʻi, kiʻi matalaʻiʻakau hinehina pe amo e foʻi fua lanumoli. Ko ʻene ngāueʻaki mahuʻinga taha maʻa e ngaahi sisi ʻi he teunga faiva. ʻOku tatau mo e Chalcas paniculata pe Murraya exotica.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

কামিনী কাঞ্চন ( Assamese )

provided by wikipedia emerging languages

কামিনী কাঞ্চন (বৈজ্ঞানিক নাম: Murraya paniculata) হৈছে দক্ষিণ এছিয়া, দক্ষিণপূৱ এছিয়া আৰু চীনৰ এবিধ থলুৱা ক্ৰান্তীয়, চীৰসেউজীয়া উদ্ভিদ।[2][3][4] সৰু সৰু বগা সুগন্ধী ফুল ফুলা এই উদ্ভিদজোপা আলংকাৰিক উদ্ভিদ আৰু বেৰা (Hedge) দিয়া উদ্ভিদ হিচাপে ব্যৱহাৰ কৰা হয়। ইয়াৰ ফলবোৰ কমলাৰ পৰা ৰঙা ৰঙৰ হোৱা দেখা যায়।

সাধাৰণ আৰু স্থানীয় নাম

কামিনী কাঞ্চনৰ কেইটামান সাধাৰণ আৰু স্থানীয় নাম হৈছে,

 src=
M. paniculata

তথ্য সংগ্ৰহ

  1. "The Plant List: A Working List of All Plant Species". http://www.theplantlist.org/tpl1.1/record/kew-2510469। আহৰণ কৰা হৈছে: 8 April 2015.
  2. "World Economic Plants: A Standard Reference, Second Edition - John H. Wiersema, Blanca León - Google Books". Books.google.com.au. 2013-03-20. https://books.google.com.au/books?id=AIrNBQAAQBAJ&pg=PA457&lpg=PA457&dq=%22murraya+paniculata%22+%22native+range%22&source=bl&ots=Soqen7fu5W&sig=WdypmU6CgXHLbr4NybyVmFlpvlQ&hl=en&sa=X&ei=-pVvVf-HBYj9UMj9geAE&redir_esc=y#v=onepage&q=%22murraya%20paniculata%22%20%22native%20range%22&f=false। আহৰণ কৰা হৈছে: 2016-04-03.
  3. "Weeds Australia - Weed Identification - Murraya". Weeds.org.au. http://www.weeds.org.au/cgi-bin/weedident.cgi?tpl=plant.tpl&state=nsw&s=0&region=hcr&form=shrub&fc=&card=S44। আহৰণ কৰা হৈছে: 2016-04-03.
  4. "Archived copy". Archived from the original on June 2, 2015. https://web.archive.org/web/20150602065111/http://keyserver.lucidcentral.org/weeds/data/03030800-0b07-490a-8d04-0605030c0f01/media/Html/Murraya_paniculata.htm। আহৰণ কৰা হৈছে: June 4, 2015.
  5. 5.0 5.1 5.2 5.3 5.4 5.5 5.6 "Murraya paniculata - Kamini". Flowersofindia.net. http://www.flowersofindia.net/catalog/slides/Kamini.html। আহৰণ কৰা হৈছে: 2016-04-03.
  6. http://www.medicinatradicionalmexicana.unam.mx/monografia.php?l=3&t=limonaria&id=7414
  7. "Nguyệt quới". Hue University. http://www.lrc-hueuni.edu.vn/dongy/show_target.plx?url=/thuocdongy/N/NguyetQuoi.htm&key=&char=N। আহৰণ কৰা হৈছে: 14 November 2015.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

কামিনী কাঞ্চন: Brief Summary ( Assamese )

provided by wikipedia emerging languages

কামিনী কাঞ্চন (বৈজ্ঞানিক নাম: Murraya paniculata) হৈছে দক্ষিণ এছিয়া, দক্ষিণপূৱ এছিয়া আৰু চীনৰ এবিধ থলুৱা ক্ৰান্তীয়, চীৰসেউজীয়া উদ্ভিদ। সৰু সৰু বগা সুগন্ধী ফুল ফুলা এই উদ্ভিদজোপা আলংকাৰিক উদ্ভিদ আৰু বেৰা (Hedge) দিয়া উদ্ভিদ হিচাপে ব্যৱহাৰ কৰা হয়। ইয়াৰ ফলবোৰ কমলাৰ পৰা ৰঙা ৰঙৰ হোৱা দেখা যায়।

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

ಕಾಡು ಕರಿಬೇವು ( Kannada )

provided by wikipedia emerging languages

ಕಾಡು ಕರಿಬೇವು ನಿತ್ಯ ಹರಿದ್ವರ್ಣದ ಹಸಿರು ಪೊದೆಸಸ್ಯ.

ವೈಜ್ಞಾನಿಕ ವರ್ಗೀಕರಣ

ರೂಟೇಸೀ ಕುಟುಂಬದ ಸಸ್ಯ. ವೈಜ್ಞಾನಿಕ ನಾಮ ಮುರ್ರಾಯ ಎಕ್ಸೋಟಿಕ ಅಥವಾ ಮುರ್ರಾಯ ಪನಿಕುಲೇಟ.[೧]

ಭೌಗೋಳಿಕ ಹಂಚಿಕೆ

ಭಾರತದ ಮೂಲವಾಸಿಯಾದರೂ ಏಷಿಯಾ ಖಂಡದ ಉಷ್ಣವಲಯ ಕಾಡುಗಳಲ್ಲಿ ಕಂಡುಬರುತ್ತದೆ.ಚೀನಾ,ಆಸ್ಟ್ರೇಲಿಯಗಳಲ್ಲಿ ಕೂಡಾ ಇದೆ.

ಲಕ್ಷಣಗಳು

 src=
M. paniculata in flower pots
 src=
Fruit of the Chinese box

ಸುಮಾರು ೨೦ ಆಡಿಗಳ ವರೇಗೆ ಬೆಳೆಯುವ ಒಂದು ಪೊದೆ ಸಸ್ಯ.ವರ್ಷವಿಡೀ ಹೂ ಬಿಡುತ್ತದೆ.ಹೊಳಪುಳ್ಳ ರೋಮರಹಿತ ಎಲೆಗಳು.ರಸಭರಿತ ಚತುರ್ರಸ-ಅಂಡಾಕಾರದ ಹಣ್ಣುಗಳು ಕೆಂಪು ಅಥವಾ ಕೇಸರಿ ಬಣ್ಣವಿರುತ್ತದೆ.[೧]

ಉಪಯೋಗಗಳು

ತೋಟಗಳಲ್ಲಿ ಹಸಿರು ಎಲೆಗಳಿಗಾಗಿಯೂ,ಸುವಾಸನಾಯುಕ್ತ ಹೂವುಗಳಿಗಾಗಿಯೂ ಬೆಳೆಸುತ್ತಾರೆ.ಎಲ್ಲಾ ವಿಧದ ಮಣ್ಣುಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಬೆಳೆಯುತ್ತದೆ.ಉರುವಲಿಗಾಗಿಯೂ ಬೆಳೆಸುವುದುಂಟು.

ಔಷಧೀಯ ಗುಣಗಳು

  1. ಎಲೆಗಳಲ್ಲಿ ಔಷಧೀಯ ಗುಣಗಳಿರುವುದರಿಂದ ಪಾರಂಪರಿಕ ಔಷಧ ಪದ್ಧತಿಯಲ್ಲಿ ಬಳಕೆಯಲ್ಲಿದೆ.
  2. ಕೆಟ್ಟ ಕೊಬ್ಬ(ಕೊಲೆಸ್ಟರಾಲ್)ನ್ನು ನಿವಾರಿಸುತ್ತದೆ.
  3. ಯಕೃತ್ತನ್ನು ಸಂರಕ್ಷಿಸಿ ಜೀರ್ಣಶಕ್ತಿಯನ್ನು ಹೆಚ್ಚಿಸುತ್ತದೆ.
  4. ಕಣ್ಣಿನ ಆರೋಗ್ಯವನ್ನು ಕಾಪಾಡುತ್ತದೆ.
  5. ತಲೆಕೂದಲಿನ ಬೆಳವಣಿಗೆಗೆ ಸಹಾಯಕ.

ಉಲ್ಲೇಖಗಳು

license
cc-by-sa-3.0
copyright
ವಿಕಿಪೀಡಿಯ ಲೇಖಕರು ಮತ್ತು ಸಂಪಾದಕರು

ಕಾಡು ಕರಿಬೇವು: Brief Summary ( Kannada )

provided by wikipedia emerging languages

ಕಾಡು ಕರಿಬೇವು ನಿತ್ಯ ಹರಿದ್ವರ್ಣದ ಹಸಿರು ಪೊದೆಸಸ್ಯ.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
ವಿಕಿಪೀಡಿಯ ಲೇಖಕರು ಮತ್ತು ಸಂಪಾದಕರು

ယုဇနပင် ( Burmese )

provided by wikipedia emerging languages
 src=
ယုဇနပန်းပွင့်ကလေး
 src=
အိုးတွင်ထည့်စိုက်ထားသည့် ယုဇနပင်

ယုဇနပင်(အင်္ဂလိပ်: Murraya paniculata or Orange Jassamine) ကို သနပ်ခါးပင်ဟူ၍လည်း ခေါ်သည်။ ရုက္ခဗေဒ အလိုအားဖြင့် မာရယာ အိတ်ဇော တီးကား(Chalcas exotica) ဟု ခေါ်၍ ရူတာ စီအီး (Rutaceae) မျိုးရင်းတွင် ပါဝင်သည်။ ယုဇနပင်သည် အမြဲစိမ်း အပင်မျိုးဖြစ်ပြီးလျှင် ချုံ အကြီးမျိုး၊ သို့မဟုတ် သစ်ပင်အငယ် မျိုး ဖြစ်သည်။ အခေါက်မှာ မွဲပြာရောင်ဖြစ်သည်။ အသား ကျစ်လျစ်၍ အရောင်ဖြူသည်။ အရွက်ဖျားမှာ ချောမွတ်၍ တောက်ပြောင်သည်။ အပွင့်များမှာ ဖြူ၍ အနံ့မွှေးသည်။ ယုဇန ပင်ကို အိန္ဒိယနိုင်ငံ၊ အာသံပြည်နယ်၌လည်း တွေ့ရသည်။

အထက်အောက် မြန်မာနိုင်ငံ နေရာအနှံ့ အပြားတွင် ယုဇနပင် များကို တွေ့နိုင်ပေသည်။ မတ်လမှ စက်တင်ဘာအထိ အပွင့် များ ပွင့်သည်။ မြန်မာ အမျိုးသမီးများသည် အခေါက်များကို သနပ်ခါးကဲ့သို့ သွေး၍ လိမ်းတတ်ကြသည်။[၁] အခြားယေဘူယျအမည်များ မှာ

Orange Jessamine, Chinese box, "mock orange", Mock lime, Satinwood [၂], သို့မဟုတ် Lakeview Jasmine (အဓိကအားဖြင့်-Florida) အပြင် အာရှအမည်များကိုလည်းအောက်ပါအတိုင်းတွေ့ရသည်။

ကိုးကား

  1. မြန်မာ့စွယ်စုံကျမ်း၊ အတွဲ(၁၀)
  2. http://www.ars-grin.gov/cgi-bin/npgs/html/tax_search.pl?Murraya%20paniculata retrieved on 28 June, 2007
  3. ၃.၀ ၃.၁ ၃.၂ ၃.၃ ၃.၄ ၃.၅ ၃.၆ Murraya paniculata - Kamini
license
cc-by-sa-3.0
copyright
ဝီကီပီးဒီးယားစာရေးသူများနှင့်အယ်ဒီတာများ

ယုဇနပင်: Brief Summary ( Burmese )

provided by wikipedia emerging languages
 src= ယုဇနပန်းပွင့်ကလေး  src= အိုးတွင်ထည့်စိုက်ထားသည့် ယုဇနပင်

ယုဇနပင်(အင်္ဂလိပ်: Murraya paniculata or Orange Jassamine) ကို သနပ်ခါးပင်ဟူ၍လည်း ခေါ်သည်။ ရုက္ခဗေဒ အလိုအားဖြင့် မာရယာ အိတ်ဇော တီးကား(Chalcas exotica) ဟု ခေါ်၍ ရူတာ စီအီး (Rutaceae) မျိုးရင်းတွင် ပါဝင်သည်။ ယုဇနပင်သည် အမြဲစိမ်း အပင်မျိုးဖြစ်ပြီးလျှင် ချုံ အကြီးမျိုး၊ သို့မဟုတ် သစ်ပင်အငယ် မျိုး ဖြစ်သည်။ အခေါက်မှာ မွဲပြာရောင်ဖြစ်သည်။ အသား ကျစ်လျစ်၍ အရောင်ဖြူသည်။ အရွက်ဖျားမှာ ချောမွတ်၍ တောက်ပြောင်သည်။ အပွင့်များမှာ ဖြူ၍ အနံ့မွှေးသည်။ ယုဇန ပင်ကို အိန္ဒိယနိုင်ငံ၊ အာသံပြည်နယ်၌လည်း တွေ့ရသည်။

အထက်အောက် မြန်မာနိုင်ငံ နေရာအနှံ့ အပြားတွင် ယုဇနပင် များကို တွေ့နိုင်ပေသည်။ မတ်လမှ စက်တင်ဘာအထိ အပွင့် များ ပွင့်သည်။ မြန်မာ အမျိုးသမီးများသည် အခေါက်များကို သနပ်ခါးကဲ့သို့ သွေး၍ လိမ်းတတ်ကြသည်။ အခြားယေဘူယျအမည်များ မှာ

Orange Jessamine, Chinese box, "mock orange", Mock lime, Satinwood , သို့မဟုတ် Lakeview Jasmine (အဓိကအားဖြင့်-Florida) အပြင် အာရှအမည်များကိုလည်းအောက်ပါအတိုင်းတွေ့ရသည်။

ဗမာ : ယုဇန [jṵ zana̰] (from Pali yojana) ဘင်္ဂလီ : কামিনী Hindi: Kamini (कामिनी) အင်ဒိုးနီးရှား : Kemuning ကန်နဒါ : Kadu karibevu လာအို : ແກ້ວ [kɛ̂ːw] မလေး : Kemuning မလေးယန်း : Maramulla မဏိပူရ : Kamini kusum Marathi : Kunti (कुन्ती) မာဒရင်းတရုတ်ဘာသာ : 月橘 (Pinyin: yué jú "moon tangerine") တာဂလော့ : Kamuning Telugu: Nagagolungu တမီးလ် : Kattu Kariyilai or Vengarai (வெங்காரை) ထိုင်း : แก้ว [kɛ̂ːw] ဗီယက်နမ် : Nguyệt quế.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
ဝီကီပီးဒီးယားစာရေးသူများနှင့်အယ်ဒီတာများ

Kemuning

provided by wikipedia emerging_languages
 src=
Don kemuning
 src=
Bunga Murraya Peniculata, utawi Kamini, ring Bana Bithan, Kolkata, West Bengal, India.

Kemuning (Latin: Murraya Peniculata) inggih punika silih sinunggil soroh pepayonan. Ketahnyané, kemuning puniki prasida tumbuh saking tiga kantos pitung meter.

Kemuning madué punya sané marupa kayu maririgan, macanggah tunggil, miwah mawari coklat. Inggian daunnyané tumbuh ngrumpyuk turmaning mawilangan lima kantos pitung daun, kahanannyané belig, wentuknyané corong, bongkol miwah tutuknyané tajep, tepinnyané rata, tulang daunnyané nyringsing, turmaning mawarni gadang. Sekar kemuning tumbuhnyané ngrumpyuk, widang sekarnyané mawit saking kalih kantos kalih tengah miliméter, madué benang sari sané mawentuk sakadi jaum, mawarni petak, madué putik asiki sané warninnyané taler petak, lepihan sekarnyané kirang langkung prasida tumbuh saking nemnem kantos pitulikur milimeter, miwah lumbangnyané kirang-langkung patpat kantos dasa miliméter turmaning taler mawarni petak. Salanturnyané, buah kemuning mawasta buni utawi jorong sané widangnyané kirang langkung siki centimeter, yéning kantun nguda mawarni gadang, risampuné tasak buahnyané mawarni barak tua. Inggian wiji kemuning wentuknyané alit miwah mawarni petak. Kemuning puniki madué akah tunggang turmaning madué warni masawang petak.

Pamekasnyané, kemuning madué kahanan rasa sané pedes, pait, anget, turmaning prasida kaanggén tamba ring sajeroning pinungkan rematik,tiroid, makamiwah prasida taler kaanggén ngalusang kulit.[1][2]

Pustaka

  1. Departemen Kesehatan Republik Indonesia. Inventaris Tanaman Obat Indonesia Jilid I. Jakarta, 2000..
  2. "tanobat.com", Kemuning-Ciri-Ciri Tanaman, Serta Kasiat dan Manfaatnya.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

Kemuning: Brief Summary

provided by wikipedia emerging_languages
 src= Don kemuning  src= Bunga Murraya Peniculata, utawi Kamini, ring Bana Bithan, Kolkata, West Bengal, India.

Kemuning (Latin: Murraya Peniculata) inggih punika silih sinunggil soroh pepayonan. Ketahnyané, kemuning puniki prasida tumbuh saking tiga kantos pitung meter.

Kemuning madué punya sané marupa kayu maririgan, macanggah tunggil, miwah mawari coklat. Inggian daunnyané tumbuh ngrumpyuk turmaning mawilangan lima kantos pitung daun, kahanannyané belig, wentuknyané corong, bongkol miwah tutuknyané tajep, tepinnyané rata, tulang daunnyané nyringsing, turmaning mawarni gadang. Sekar kemuning tumbuhnyané ngrumpyuk, widang sekarnyané mawit saking kalih kantos kalih tengah miliméter, madué benang sari sané mawentuk sakadi jaum, mawarni petak, madué putik asiki sané warninnyané taler petak, lepihan sekarnyané kirang langkung prasida tumbuh saking nemnem kantos pitulikur milimeter, miwah lumbangnyané kirang-langkung patpat kantos dasa miliméter turmaning taler mawarni petak. Salanturnyané, buah kemuning mawasta buni utawi jorong sané widangnyané kirang langkung siki centimeter, yéning kantun nguda mawarni gadang, risampuné tasak buahnyané mawarni barak tua. Inggian wiji kemuning wentuknyané alit miwah mawarni petak. Kemuning puniki madué akah tunggang turmaning madué warni masawang petak.

Pamekasnyané, kemuning madué kahanan rasa sané pedes, pait, anget, turmaning prasida kaanggén tamba ring sajeroning pinungkan rematik,tiroid, makamiwah prasida taler kaanggén ngalusang kulit.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors

Murraya paniculata

provided by wikipedia EN

Flower detail

Murraya paniculata, commonly known as orange jasmine, orange jessamine, china box or mock orange,[3] is a species of shrub or small tree in the family Rutaceae and is native to South Asia, Southeast Asia and Australia. It has smooth bark, pinnate leaves with up to seven egg-shaped to elliptical leaflets, fragrant white or cream-coloured flowers and oval, orange-red berries containing hairy seeds.

Description

Murraya paniculata is a tree that typically grows to a height of 7 m (23 ft) but often flowers and forms fruit as a shrub, and has smooth pale to whitish bark. It has pinnate leaves up to 170 mm (6.7 in) long with up to seven egg-shaped to elliptical or rhombus-shaped. The leaflets are glossy green and glabrous, 25–100 mm (0.98–3.94 in) long and 12–50 mm (0.47–1.97 in) wide on a petiolule 2–6 mm (0.079–0.236 in) long.

The flowers are fragrant and are arranged in loose groups, each flower on a pedicel 1–1.5 mm (0.039–0.059 in) long. There are five (sometimes four) sepals about 1 mm (0.039 in) long and five (sometimes four) white or cream-coloured petals 13–18 mm (0.51–0.71 in) long. Flowering occurs from June to March (in Australia) and the fruit is an oval, glabrous, orange-red berry 12–14 mm (0.47–0.55 in) long containing densely hairy seeds.[3][4][5][6]

Taxonomy

Orange jasmine was first formally described in 1767 by Carl Linnaeus who gave it the name Chalcas paniculata in Mantissa Plantarum.[7][8] In 1820, William Jack changed the name to Murraya paniculata in his book Descriptions of Malayan Plants [Malayan Miscellanies].[9]

Distribution and habitat

Murraya paniculata grows in rainforest, often as an understorey shrub in vine thickets, including behind beaches. It is native to South and Southeast Asia, China and Australasia, while the distribution area extends from Pakistan via India, Sri Lanka and southern China to Taiwan, the Philippines, where it is called kamuníng,[10] the Ryūkyū Islands and the Mariana Islands, to the south via Malaysia and Indonesia to New Guinea and parts of Australia.[4][11] In Australia, it is native to the Kimberley region of Western Australia, northern parts of the Northern Territory, and parts of Queensland.[12][13] The species has been naturalised in other places, sometimes becoming an invasive weed, including on many Pacific islands.[14] In Queensland, it is regarded as different from the cultivated form Murraya paniculata 'Exotica', which is regarded as one of the most invasive plant species in southeast Queensland.[6]

Uses

Murraya paniculata is cultivated as an ornamental tree or hedge because of its hardiness, wide range of soil tolerance (M. paniculata may grow in alkaline, clayey, sandy, acidic and loamy soils), and is suitable for larger hedges. The plant flowers throughout the year and produces small, fragrant flower clusters which attract bees, while the fruits attract small frugivorous birds.[5]

Propagation

The orange jessamine is sexually propagated by its seeds. The fruits are eaten by birds, which then pass the seeds out in their feces. It may also be asexually propagated by softwood cuttings.[5]

Diseases

M. paniculata is vulnerable to soil nematodes, scales, sooty mold and whiteflies.[5]

It is the preferred host to the insect pest Diaphorina citri, the citrus psyllid. This psyllid is the vector for the citrus greening disease.[14]

Gallery

References

Wikimedia Commons has media related to Murraya paniculata.
Wikispecies has information related to Murraya paniculata.
  1. ^ "Murraya paniculata". Australian Plant Census. Retrieved 28 July 2020.
  2. ^ "Murraya paniculata L. (Jack)". World Flora Online. World Flora Online Consortium. 2022. Retrieved 4 September 2022.
  3. ^ a b F.A.Zich; B.P.M.Hyland; T.Whiffen; R.A.Kerrigan (2020). "Murraya paniculata". Australian Tropical Rainforest Plants Edition 8 (RFK8). Centre for Australian National Biodiversity Research (CANBR), Australian Government. Retrieved 24 June 2021.
  4. ^ a b Mabberley, David J.; Wilson, Annette J.G., eds. (2013). Flora of Australia. Vol. 26. Canberra: Australian Biological Resources Study. pp. 502–503. Retrieved 29 July 2020.
  5. ^ a b c d Gilman, Edward F. (October 1999). "Murraya paniculata" (PDF). Institute of Agricultural and Food Sciences, University of Florida. Retrieved 6 September 2022.
  6. ^ a b "Murraya paniculata". Queensland Government - Weeds of Australia. Retrieved 29 July 2020.
  7. ^ "Chalcas paniculata". APNI. Retrieved 29 July 2020.
  8. ^ von Linné, Carl (October 1767). Mantissa Plantarum. Holmiæ: Impensis Direct. Laurentii Salvii. p. 68. Retrieved 29 July 2020.
  9. ^ "Murraya paniculata". APNI. Retrieved 29 July 2020.
  10. ^ "Kamuning". Stuartxchange. Retrieved 21 November 2021.
  11. ^ "Murraya paniculata". Plants of the World Online. Retrieved 29 July 2020.
  12. ^ "Murraya paniculata". FloraBase. Western Australian Government Department of Biodiversity, Conservation and Attractions.
  13. ^ "Murraya paniculata". Northern Territory Government. Retrieved 29 July 2020.
  14. ^ a b "Murraya paniculata". Institute of Pacific Islands Forestry. Retrieved 29 July 2020.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors
original
visit source
partner site
wikipedia EN

Murraya paniculata: Brief Summary

provided by wikipedia EN
Flower detail

Murraya paniculata, commonly known as orange jasmine, orange jessamine, china box or mock orange, is a species of shrub or small tree in the family Rutaceae and is native to South Asia, Southeast Asia and Australia. It has smooth bark, pinnate leaves with up to seven egg-shaped to elliptical leaflets, fragrant white or cream-coloured flowers and oval, orange-red berries containing hairy seeds.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia authors and editors
original
visit source
partner site
wikipedia EN

Murraya paniculata ( Spanish; Castilian )

provided by wikipedia ES

Murraya paniculata es una planta tropical de hojas perennes pequeñas, flores blancas y perfumadas, que se cultiva como un árbol ornamental o de cobertura, originaria del Sureste de Asia desde China a Japón y Malasia. La Murraya está estrechamente relacionada con los cítricos.

Descripción

 src=
Flor blanca de la Murraya paniculata
 src=
Detalle de las flores

Es un pequeño árbol tropical, de hoja perenne o arbusto que crece hasta 7 m de altura. La planta florece durante todo el año. Sus hojas son glabras y brillantes, produce hojas pinadas que curiosamente son elípticas a obovadas, cuneadas a rómbico. Las flores son terminales, corimbosas, pocas flores, densas y con perfume a jazmín. Los pétalos son 12-18 mm de largo, recurvadas y blancas (o de coloración crema). El fruto de Murraya paniculata es carnoso, oblongo ovoides, de color rojo a naranja, y crece hasta 2 a 3 cm de largo.

Usos

 src=
Murraya paniculata en macetas

Tradicionalmente, la Murraya paniculata se utiliza tanto en la medicina tradicional como analgésico. Sus hojas, corteza y frutos son medicinales.

En Occidente, la Murraya paniculata es cultivado como árbol ornamental o de cobertura debido a su resistencia, amplia gama de la tolerancia del suelo (M. paniculata pueden crecer en suelo alcalinos, arcillosos, arenosos, ácidos y los suelos francos), y es adecuado para grandes coberturas. La planta florece durante todo el año y produce racimos pequeños, de flores olorosas que atraen a las abejas, mientras que los frutos atraer pequeñas aves frugívoras.

Mayormente Se emplea en jardines, a lo largo de vías en barrios, para conformar setos.

Taxonomía

Murraya paniculata fue descrita por (L.) Jack y publicado en Malayan Miscellanies 1: 31. 1820.[1]

Etimología

Murraya: nombre genérico que fue otorgado en honor del botánico sueco Johan Andreas Murray.

paniculada: epíteto latíno que significa "con panícula".

Sinonimia
  • Chalcas cammuneng Burm.f.
  • Chalcas exotica (L.) Millsp.
  • Chalcas intermedia M.Roem.
  • Chalcas japanensis Lour.
  • Chalcas paniculata L.
  • Chalcas sumatrana M.Roem.
  • Connarus foetens Blanco
  • Connarus santaloides Blanco
  • Limonia malliculensis J.R.Forst. ex Steud.
  • Marsana buxifolia Sonn.
  • Murraea exotica L.
  • Murraya exotica L.
  • Murraya exotica DC.
  • Murraya omphalocarpa Hayata[2]

Algunos de los nombres comunes incluyen

  • Thanaka
  • Azahar de la India
  • Jazmín de azahar
  • Jazmín naranja
  • Naranjo jazmín
  • Limonaria
  • Murraya.
  • Muraya / muralla, murallera (La Habana, Cuba)
  • Mirto, mirto criollo (Las Villas, Cuba)
  • Boj de Persia (Camagüey, Oriente, Cuba)
  • boj de la China[3]

Véase también

Referencias

  1. «Murraya paniculata». Tropicos.org. Missouri Botanical Garden. Consultado el 3 de febrero de 2014.
  2. Murraya paniculata en PlantList
  3. Colmeiro, Miguel: «Diccionario de los diversos nombres vulgares de muchas plantas usuales ó notables del antiguo y nuevo mundo», Madrid, 1871.

Bibliografía

  1. CONABIO. 2009. Catálogo taxonómico de especies de México. 1. In Capital Nat. México. CONABIO, Mexico City.
  2. Cowan, C. P. 1983. Flora de Tabasco. Listados Floríst. México 1: 1–123.
  3. Dodson, C.H. & A.H. Gentry. 1978. Flora of the Río Palenque Science Center: Los Ríos Province, Ecuador. Selbyana 4(1–6): i–xxx, 1–628.
  4. Dodson, C.H., A.H. Gentry & F.M. Valverde Badillo. 1985. Fl. Jauneche 1–512. Banco Central del Ecuador, Quito.
  5. Flora of China Editorial Committee. 1988-2013. Flora of China (Checklist & Addendum). Unpaginated. In C. Y. Wu, P. H. Raven & D. Y. Hong (eds.) Fl. China. Science Press & Missouri Botanical Garden Press, Beijing & St. Louis.
  6. Funk, V. A., P. E. Berry, S. Alexander, T. H. Hollowell & C. L. Kelloff. 2007. Checklist of the Plants of the Guiana Shield (Venezuela: Amazonas, Bolivar, Delta Amacuro; Guyana, Surinam, French Guiana). Contr. U.S. Natl. Herb. 55: 1–584. View in Biodiversity Heritage Library
  7. Hokche, O., P. E. Berry & O. Huber. (eds.) 2008. Nuevo Cat. Fl. Vasc. Venezuela 1–860. Fundación Instituto Botánico de Venezuela, Caracas.
  8. Idárraga-Piedrahíta, A., R. D. C. Ortiz, R. Callejas Posada & M. Merello. (eds.) 2011. Fl. Antioquia: Cat. 2: 9–939. Universidad de Antioquia, Medellín.
  9. Jørgensen, P. M. & S. León-Yánez. (eds.) 1999. Cat. Vasc. Pl. Ecuador, Monogr. Syst. Bot. Miss. Bot. Gard. 75: i–viii, 1–1181. Missouri Botanical Garden, St. Louis.

 title=
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Autores y editores de Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia ES

Murraya paniculata: Brief Summary ( Spanish; Castilian )

provided by wikipedia ES

Murraya paniculata es una planta tropical de hojas perennes pequeñas, flores blancas y perfumadas, que se cultiva como un árbol ornamental o de cobertura, originaria del Sureste de Asia desde China a Japón y Malasia. La Murraya está estrechamente relacionada con los cítricos.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Autores y editores de Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia ES

Murraya paniculata ( French )

provided by wikipedia FR

Le buis de Chine ou bois jasmin (Murraya paniculata) est un arbuste sempervirent de sous-bois originaire du Sud-Est asiatique et commun dans de nombreuses régions tropicales. Il est aussi appelé "bois-jasmin", "oranger jasmin", ou "bois de satin".

Description

Il porte une couronne compacte et large et peut mesurer jusqu'à 6 mètres de haut. Les petites feuilles composées (3 à 9 folioles ovoïdes) sont alternes, vert brillant et persistantes.

Son tronc lisse tend vers le blanc. Il donne de belles fleurs blanches au parfum de jasmin prononcé en été, raison pour laquelle on l'appelle aussi "oranger jasmin", puis des fruits ovoïdes qui passent lentement du vert au rouge foncé.

Utilisation

Culture

Croissance assez rapide sur les jeunes plants puis plus lente par la suite. Supporte bien la taille mais les boutons floraux se forment plusieurs mois à l’avance, en bout de branches.

Il s’adapte bien à la culture en intérieur sous climat tempéré, avec maxi à 18 °C l’hiver, mini à 0 °C (courte durée) et une bonne hygrométrie.

L'espèce est peu sensible aux maladies.

Galerie

Notes et références

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Auteurs et éditeurs de Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia FR

Murraya paniculata: Brief Summary ( French )

provided by wikipedia FR

Le buis de Chine ou bois jasmin (Murraya paniculata) est un arbuste sempervirent de sous-bois originaire du Sud-Est asiatique et commun dans de nombreuses régions tropicales. Il est aussi appelé "bois-jasmin", "oranger jasmin", ou "bois de satin".

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Auteurs et éditeurs de Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia FR

Kemuning ( Indonesian )

provided by wikipedia ID

Kemuning (Murraya paniculata) adalah tumbuhan dari famili Rutaceae

 src=
M. paniculata in flower pots

Kemuning (Murraya paniculata) atau nama sinonimnya Murraya exotica L.; Murraya banati Elm; Chalas paniculata, merupakan tumbuhan tropis yang dapat mencapai tinggi 7 meter dan berbunga sepanjang tahun. Daunnya seperti daun jeruk, cuma berukuran lebih kecil, sering digunakan sebagai tumbuhan hias atau tumbuhan pagar. Bunganya terminal dan harum, petal 12–18 mm, panjang, putih. Buahnya akan berwarna merah sampai oranye jika sudah matang,[1][2]

Kemuning merupakan salah satu tumbuhan yang ditanam di halaman Rumah Gadang di Minangkabau, yang di dalam Pidato Pasambahan Rumah Gadang diungkapkan bahwa kamuniang untuak pautan kudo yang artinya kemuning untuk pautan kuda[3].

Nama Daerah

Minangkabau: kamuniang
Jawa: kemuning
Sunda: kamuning
Bali: kuning
Nusa Tenggara: kemuni (Bima), kemiuning (Sumba), sukik (Bread);
Sulawesi: kamuning (Manado), kamoni (Bare), kamuning (Napier), Palopo (Bugis);
Maluku: eschi (Wetar), fanasa (Aru), kamoni (Ambon) [4]

Kandungan Kimiawi

 src=
Fruit of the Chinese box

Senyawa dari golongan kumarin yang berhasil diisolasi adalah murrmeranzin, isopropylidene murrangatin, murralonginal and pranferin [5]

Kegunaan

Obat tradisional

Secara tradisional masyarakat Filipina dan Indonesia menggunakan daun kemuning untuk obat diare dan disentri [5]

Kegunaan lain

Masyarakat Minangkabau secara tradisional menggunakan akar kemuning untuk tangkai pisau atau ladiang (golok). Urat kemuning warnanya bagus dan kayunya liat, sehingga tidak mudah pecah jika digunakan. Kayu kemuning juga bisa digunakan untuk sempoa, tangkai kuas dan juga untuk tongkat [5]

Referensi

  1. ^ Welsh, S. L. 1998. Flora Societensis: A summary revision of the flowering plants of the Society Islands E.P.S. Inc., Orem, Utah.
  2. ^ Gilman, Edward F. Factsheet FPS-416, October 1999; University of Florida Cooperative Extension Service, Institute of Food and Agricultural Sciences; from http://www.coralsprings.org/environment/SmallTreeList/pdf/MURPANA.pdf retrieved on 28 June, 2007
  3. ^ http://septiana1988.blogspot.com/2010/05/rumah-gadang-minangkabau.html
  4. ^ http://damayantimaia.blogspot.com/2010/11/plant-lowering-cholesterol.html
  5. ^ a b c Saied S. Studies in chemical constituens of Murraya paniculata and Ipomea hederacea [PhD thesis]. Karachi-Pakistan: University of Karachi ; 2005. diunduh dari http://prr.hec.gov.pk/Thesis/1756.pdf tanggal 30 Mei 2011
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Penulis dan editor Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia ID

Kemuning: Brief Summary ( Indonesian )

provided by wikipedia ID

Kemuning (Murraya paniculata) adalah tumbuhan dari famili Rutaceae

 src= M. paniculata in flower pots

Kemuning (Murraya paniculata) atau nama sinonimnya Murraya exotica L.; Murraya banati Elm; Chalas paniculata, merupakan tumbuhan tropis yang dapat mencapai tinggi 7 meter dan berbunga sepanjang tahun. Daunnya seperti daun jeruk, cuma berukuran lebih kecil, sering digunakan sebagai tumbuhan hias atau tumbuhan pagar. Bunganya terminal dan harum, petal 12–18 mm, panjang, putih. Buahnya akan berwarna merah sampai oranye jika sudah matang,

Kemuning merupakan salah satu tumbuhan yang ditanam di halaman Rumah Gadang di Minangkabau, yang di dalam Pidato Pasambahan Rumah Gadang diungkapkan bahwa kamuniang untuak pautan kudo yang artinya kemuning untuk pautan kuda.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Penulis dan editor Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia ID

Murraya paniculata ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Murraya paniculata ir vidēja lieluma krūms, ar baltiem, visu gadu ziedošiem ziediem. Aug Malakas pussalā (Kedahā, Penangā, Kalentanā, Perakā, Melakā, Johorā) un Singapūrā.[1]

Krūms ir 8 līdz 12 metru garumā. Lapas ir ovālas, ar 3-7 lapiņām. Ziedi balti. Ogas ir mazas izsētas, ar eļļainām šūnām, gaiši sarkanas.[1]

Iepriekš Murraya exotica, cita izplatīta suga, skaitījās ka Murraya paniculata sinonīms, taču Murraya exotica lapiņas ir mazākas un vairāk ovālas nekā Murraya paniculata.[1]

Murraya paniculata ir viens no barības augiem (saimniekaugiem) dažiem kukaiņiem. Diaphorina citri Lapblusiņām, kas ir viens no nopietnākiem citrusaugu kaitēkļiem, šis krūms ir viens no sekundāriem saimniekaugiem.[2] Papilio polytes dižtauriņa un Cydalima perspectalis zāļsviļņa kāpuri var baroties uz Murraya paniculata.[3][4] Phyllocnistis citrella minējošas kodes, kas ir diezgan nopietns citrusaugu kaitēklis, kāpuri barojas un attīstās krūmu lapās.[5]

Atsauces

  1. 1,0 1,1 1,2 M. K. Ng, Y. Abdulhadi-Noaman, Y.K. Cheah, S. K. Yeap & N.B. Alitheen. (2012) Bioactivity studies and chemical constituents of Murraya paniculata (Linn) Jack. International Food Research Journal 19(4): 1307-1312.
  2. Vyjayanthi Lopez, Kenneth Moore, Manuel Garcia & Veronica Manzanero-Majil. Manual for the mass production of the parasitoid Tamarixia radiata on its host, Diaphorina citri (Asian citrus psyllid), cultured on Murraya paniculata (Orange Jasmine) in Belize. Food and Agriculture Organization of the United Nations. Belize, 2014
  3. Suwarno, M. R. Che Salmah, A. Abu Hassan &A. Norani . (2007)Effect of different host plants on the life cycle of Papilio polytes L. (Lepidoptera: Papilionidae) (Common mormon butterfly). Jurnal Biosains, 18(1), 35–44, 2007
  4. I. Strachinis, C. Kazilas, F. Karamaouna, N. E. Papanikolaou, G. K. Partsinevelos & P. G. Milonas. First record of Cydalima perspectalis (Walker, 1859) (Lepidoptera: Crambidae) in Greece. Hellenic Plant Protection Journal 8: 66-72, 2015. doi:10.1515/hppj-2015-0010
  5. J. B. Heppner. (May/June 1993) Citrus Leafminner, Phyllocnistis citrella Stainton (Lepidoptera: Gracillariidae: Phylocnistinae). Entomology Circular No. 359
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Murraya paniculata: Brief Summary ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Murraya paniculata ir vidēja lieluma krūms, ar baltiem, visu gadu ziedošiem ziediem. Aug Malakas pussalā (Kedahā, Penangā, Kalentanā, Perakā, Melakā, Johorā) un Singapūrā.

Krūms ir 8 līdz 12 metru garumā. Lapas ir ovālas, ar 3-7 lapiņām. Ziedi balti. Ogas ir mazas izsētas, ar eļļainām šūnām, gaiši sarkanas.

Iepriekš Murraya exotica, cita izplatīta suga, skaitījās ka Murraya paniculata sinonīms, taču Murraya exotica lapiņas ir mazākas un vairāk ovālas nekā Murraya paniculata.

Murraya paniculata ir viens no barības augiem (saimniekaugiem) dažiem kukaiņiem. Diaphorina citri Lapblusiņām, kas ir viens no nopietnākiem citrusaugu kaitēkļiem, šis krūms ir viens no sekundāriem saimniekaugiem. Papilio polytes dižtauriņa un Cydalima perspectalis zāļsviļņa kāpuri var baroties uz Murraya paniculata. Phyllocnistis citrella minējošas kodes, kas ir diezgan nopietns citrusaugu kaitēklis, kāpuri barojas un attīstās krūmu lapās.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Pokok Kemuning ( Malay )

provided by wikipedia MS


Pokok Kemuning merupakan sejenis tumbuhan yang terdapat di hutan Malaysia serta di negara-negara ASEAN yang lain. Nama botaninya Murraya paniculata [1]

Pokok Kemuning merupakan pokok yang setinggi 3 – 7 m, berbatang pendek, berdaun rimbun dan memberi manfaat sebagai tanaman pagar. Tanaman ini berbunga terus-menerus sepanjang tahun. Warna bunga ini pada peringkat awal ialah kehijau-hijauan dan setelah mekar penuh ia bertukar putih bersih.

Kayu Kemuning berwarna kuning agak kecoklatan dan sering kali digunakan bagi membuat sarung keris.


Lihat juga

Rujukan

Pautan luar

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Pengarang dan editor Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia MS

Pokok Kemuning: Brief Summary ( Malay )

provided by wikipedia MS


Pokok Kemuning merupakan sejenis tumbuhan yang terdapat di hutan Malaysia serta di negara-negara ASEAN yang lain. Nama botaninya Murraya paniculata

Pokok Kemuning merupakan pokok yang setinggi 3 – 7 m, berbatang pendek, berdaun rimbun dan memberi manfaat sebagai tanaman pagar. Tanaman ini berbunga terus-menerus sepanjang tahun. Warna bunga ini pada peringkat awal ialah kehijau-hijauan dan setelah mekar penuh ia bertukar putih bersih.

Kayu Kemuning berwarna kuning agak kecoklatan dan sering kali digunakan bagi membuat sarung keris.


license
cc-by-sa-3.0
copyright
Pengarang dan editor Wikipedia
original
visit source
partner site
wikipedia MS

Nguyệt quới ( Vietnamese )

provided by wikipedia VI

Nguyệt quới (tên khoa học: Murraya paniculata) là một loài thực vật có hoa thuộc chi Murraya, được William Jack mô tả khoa học năm 1820.[1]. Loài này cũng được gọi theo tên tiếng Trung là Nguyệt quất (月橘) hoặc Cửu lý hương (九里香). Nguyệt quới là tên gọi phổ biến trong tiếng Việt, mà theo học giả An Chi đây là cách phát âm từ "nguyệt quý" theo phương ngữ miền Nam, nhưng cần lưu ý rằng "nguyệt quý" (月季) vốn đề cập đến loài hồng Trung Hoa (Rosa chinensis). Một số sách báo cũng gọi nhầm loài này bằng tên của loài Laurus nobilis là "nguyệt quế" (月桂).

 src=
Hoa nguyệt quất
 src=
Quả nguyệt quất

Hình ảnh

Chú thích

  1. ^ The Plant List (2010). Murraya paniculata. Truy cập ngày 12 tháng 6 năm 2013.

Liên kết ngoài


Hình tượng sơ khai Bài viết họ Cửu lý hương này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia tác giả và biên tập viên
original
visit source
partner site
wikipedia VI

Nguyệt quới: Brief Summary ( Vietnamese )

provided by wikipedia VI

Nguyệt quới (tên khoa học: Murraya paniculata) là một loài thực vật có hoa thuộc chi Murraya, được William Jack mô tả khoa học năm 1820.. Loài này cũng được gọi theo tên tiếng Trung là Nguyệt quất (月橘) hoặc Cửu lý hương (九里香). Nguyệt quới là tên gọi phổ biến trong tiếng Việt, mà theo học giả An Chi đây là cách phát âm từ "nguyệt quý" theo phương ngữ miền Nam, nhưng cần lưu ý rằng "nguyệt quý" (月季) vốn đề cập đến loài hồng Trung Hoa (Rosa chinensis). Một số sách báo cũng gọi nhầm loài này bằng tên của loài Laurus nobilis là "nguyệt quế" (月桂).

 src= Hoa nguyệt quất  src= Quả nguyệt quất
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia tác giả và biên tập viên
original
visit source
partner site
wikipedia VI

Муррайя метельчатая ( Russian )

provided by wikipedia русскую Википедию
 src=
Цветок Murraya paniculata
 src=
Плоды Murraya paniculata

Индия, Китай, Тайвань, Бутан, Непал, Пакистан, Шри-Ланка, Камбоджа, Лаос, Мьянма, Таиланд, Вьетнам, Индонезия, Малайзия, Папуа — Новая Гвинея, Филиппины, Австралия[5].

Природные разновидности

  • Murraya paniculata var. ovatifoliolata Engl. 1896[5]

Биологическое описание

Вечнозелёные деревья до 4 м высотой, густоразветвлённые, ствол желтовато-белого или серо-бежевого цвета.

Листья непарноперистые с 2—3 парами листочков; листочки на коротких черешках, обратнояйцевидные, глянцевитые, тёмно-зелёные, голые, длиной до 5 см[6].

Цветки, белые, приятно ароматные, собраны в щитковидные соцветия, до 1,8 см[6]. Цветение начинается с февраля и длится по ноябрь.

Плод — красно-оранжевого цвета, 2—3 см, круглой или овальной формы, вызревают плоды через 1,5-4 месяца и считаются лечебными. У мелких плодов одна круглая косточка, а у крупных она как бы разделена на две половинки и после посева даёт два растения.

Использование

В некоторых странах листья и плоды используются, как лекарственное растение[2]. В тропиках и субтропиках используется в озеленении, в областях с более суровым климатом — декоративное комнатное растение, в том числе как бонсай. В косметологии используется порошок из коры и эфирные масла из листьев и цветов. Из цветов добывается гликозид мурраин. Плоды используются в пищу в переработанном виде — желе, мармелад.

Агрокультура

Местоположение: круглый год в светлом или полузатенённом месте. Летом возможно культивирование на открытом воздухе, в защищённом от прямых солнечных лучей месте. Зимние температуры — около 20 °C.

Субстрат: смесь глинистого гранулята, песка и почвенной смеси на основе торфяной земли. Субстрат обновляют каждые 2—3 года[7]. При культивировании в жилых помещениях несформированных растений в цветочных горшках, состав субстрата: дерновая земля — 1 ч., листовая земля — 1 ч., перегнойная земля — 1/2 ч., песок — 1 ч[6].

Молодые растения подкармливают комплексными минеральными или органическими удобрениями для бонсай каждые две недели. Взрослые растения до появления цветков удобряют каждые четыре недели, после цветения чаще.

Минимальный диаметр сформированных растений — около 50 см. Возможны все японские стили бонсай. Положение одно- и двухлетних ветвей изменяют с помощью проволоки. Направление более старых ветвей с помощью натяжных приспособлений. При длине побегов молодых растений 20 см их укорачивают до 1—3 листов. Старые экземпляры можно обрезать при длине побегов около 10 см, оставляя на них 1—2 листа.

Муррайя метельчатая легко размножается черенкованием.

Вредители: щитовки, при сухом воздухе в помещении — паутинные клещи[7].

  •  src=

    Бонсай из муррайи метельчатой

  •  src=

    Непарноперистый лист муррайи метельчатой

  •  src=

    Формирующееся соцветие муррайи метельчатой

  •  src=

    Раскрывающиеся бутоны муррайи метельчатой

  •  src=

    Плоды разной степени зрелости муррайи метельчатой

  •  src=

    Зрелый плод муррайи метельчатой

  •  src=

    Одновременно в соцветии — цветочные почки, бутоны, цветы, плоды разной степени зрелости

Синонимы

По данным The Plant List:

  • Camunium exoticum (L.) Kuntze
  • Chalcas cammuneng Burm.f.
  • Chalcas exotica (L.) Millsp.
  • Chalcas intermedia M.Roem.
  • Chalcas japanensisм Lour.
  • Chalcas paniculata L. basionym
  • Chalcas paniculata var. omphalocarpa Yu.Tanaka
  • Chalcas sumatrana M.Roem.
  • Connarus foetens Blanco
  • Connarus santaloides Blanco
  • Limonia malliculensis J.R.Forst. ex Steud.
  • Marsana buxifolia Sonn.
  • Murraya exotica L.
  • Murraya omphalocarpa Hayata
  • Murraya paniculata var. exotica (L.) C.C.Huang
  • Murraya paniculata var. omphalocarpa (Hayata) Tanaka

См. также

Примечания

  1. Об условности указания класса двудольных в качестве вышестоящего таксона для описываемой в данной статье группы растений см. раздел «Системы APG» статьи «Двудольные».
  2. 1 2 3 508. Murraya Koenig — Муррая/Murraya paniculata (L.) Jack. — Муррая метельчатая, Мирт китайский, Вульф Е. В., Малеева О. Ф.//Мировые ресурсы полезных растений/Л.: Наука, 1969. — 568 с.
  3. Русское название «Муррайя метельчатая» использовано в книге Буш Вернер. Бонсай в нашем доме. — М.: Интербук, 1998. — С. 83. — 114 с.
  4. Русское название «Муррайя иноземная» использовано в книге Сааков С. Г. Оранжерейные и комнатные растения и уход за ними. — Л.: Наука, 1985. — С. 556. — 621 с.
  5. 1 2 Murraya paniculata. Germplasm Resources Information Network — (GRIN) (неопр.) (недоступная ссылка). Проверено 12 декабря 2009. Архивировано 14 мая 2009 года.
  6. 1 2 3 Сааков С. Г., 1985.
  7. 1 2 Буш Вернер. Бонсай в нашем доме. — М.: Интербук, 1998. — С. 83. — 114 с.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Авторы и редакторы Википедии

Муррайя метельчатая: Brief Summary ( Russian )

provided by wikipedia русскую Википедию
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Авторы и редакторы Википедии

月橘 ( Chinese )

provided by wikipedia 中文维基百科

月橘學名Murraya paniculata[1][2],別稱七里香九里香十里香千里香萬里香滿山香九秋香九樹香千只眼千只眼跌打千枝葉臭千只眼小萬年青青木香四季香四時橘石柃石芬[3][4][5][6][7][8],為芸香科九里香屬植物[9][10]種加詞 paniculata 意為「圓錐花序式的」[1]

月橘的花能提煉芳香油[5][11][12],花及熟果可供食用[13],曬乾後的花可泡茶飲用[5],古時貴族使用月橘的樹皮樹脂,與雅香同置薰籠中薰香衣服[14] ,木材堅硬可作手杖印章農具及小刀柄等[13],亦常人工栽培作綠籬之用[15]。花期4-9月,果期9-12月[9]。月橘的花因濃郁而獨特的香味,能飄散往遠處故而有七里香、九里香、十里香、千里香、萬里香、滿山香等之稱[2][6]

分佈及生境

原產於亞洲南部,現分佈於台灣中國大陸琉球菲律賓印尼馬來西亞斯里蘭卡印度澳洲等地,中國國內分佈於海南廣東福建廣西貴州雲南湖南四省區的南部,多長於海拔高的山地疏林或密林中或低地的丘陵地之中,喜溫暖較濕潤的氣候,不耐寒,生長適合溫度介孚於攝氏20-28度,常見於石灰岩地區,花崗岩地區亦有分佈。亦有人工栽培作綠籬之用,主要以扞插播種高空壓條法繁殖,扞插法苗多,但成株慢,播種法則可快速獲大量苗木,故一般大多選用播種法。主要蟲害為蚜蟲引致的煤煙病星天牛幼蟲侵害基部及粉蚧[2][3][8][10][13][16]

形態特徵

月橘是一種常綠灌木或小喬木植物,高約1-10,高可達12米。樹幹及小枝淡黃灰或灰白色,略有光澤,無毛,分枝細長且多,小枝圓柱形,橫切面呈鈍三角形,底邊近圓弧形,木質堅硬。葉為奇數羽狀複葉,互生,常為3-5片,稀有7片,幼時為單葉葉軸不具翅;小葉3-9片,常為5-7片,卵形、卵狀披針形至近菱形,互生,頂部狹長漸尖、尾狀漸尖,有時短尖或稍凹,基部近圓至寬楔形,變異極大,兩側對稱或一側偏斜,紙質或厚紙質,表面深綠色,有光澤,背面青綠色,密生腺點,腺點乾後呈褐黑色,全緣,呈波浪狀起伏,中脈凸出,沿中脈披微柔毛或近無毛,側脈每邊4-8條,無毛,長約2-9厘米,寬約1-4厘米;小葉近無柄,披微柔毛,長不足1厘米。為聚傘花序,頂生或生於上部葉腋內,通常花為10朵以內,有時多達50餘朵,有時為單花,花白色,星狀,極芳香,直徑約3-4厘米;花序軸披微柔毛;花梗細長,長約6-10毫米;萼片4-5枚,卵狀三角形,宿存,邊緣有疏毛,具油點,長約1-2毫米;花瓣4-5枚,狹長橢圓形或倒披針形,白色或淺黃色,盛花時稍反折,散生淡黃色半透明腺點,披微柔毛,長約2-2.5厘米,寬約2-5毫米;雄蕊8-10枚,長短相間,長的長約10-12毫米,短的長約6-7毫米;花絲線狀,上部漸細而頂端尖,下部扁而較寬,比花柱略短,無毛;花藥卵形或橢圓形,長不及1毫米;雌蕊子房上位,長筒形,2室,每室有1-2胚珠,2胚珠時為上下連生;花柱棒狀,綠色,連子房長約12毫米;柱頭比子房寬或等寬。漿果,卵形或橢圓形,先端尖銳,成熟時由綠色轉變為橙黃至朱紅色,有甚多乾後凸起但中央窩點狀下陷的油點,長約1-2厘米,寬5-14毫米,大小變化大;種子1-2顆;種皮具棉質毛[3][5][6][7][8][9][10][11][12][13][15][16][17][18]

醫藥用途

Star of life caution.svg 维基百科中的醫療相关内容仅供参考,詳見醫學聲明。如需专业意见请咨询专业人士。

月橘以葉和帶葉嫩枝入藥,味辛、微苦,性溫,有小毒,歸心、肝、肺經,陰虛火亢者忌用,藥材主產於廣西、廣東、福建等地。中藥名為九里香,藥用之名始載於《嶺南採藥錄》,具祛風除濕、行氣活血、散瘀止痛、解毒等功效,主治胃痛、脘腹氣痛、風濕痹痛、牙痛、疥癬、腫毒、皮膚瘙癢、跌打腫痛、蟲蛇咬傷等。根莖煎劑有抗生育、局部麻醉及解痙等功效,能治平喘、老年慢性支氣管炎等。花果有散瘀止痛、行氣活血、解毒消腫等功效,能治風濕痹痛、胃脘疼痛、跌打損傷、蛇蟲咬傷等。多種九里香屬植物自古以來已使用九里香之名作入藥之用,而本種與同屬的九里香Murraya exotica )同載錄於《中國藥典》2005年版,同為中藥九里香的法定原植物來源種之一[7][8][10][18][19]

同種異名

  • 九里香Murraya exotica),同為芸香科九里香屬植物,分別在於九里香的自然分佈於離海岸不遠處的砂壤土地,而月橘則分佈於海拔高的山地疏林或密林中或低地的丘陵地之中;九里香喜陽光,耐乾熱,而月橘立地則喜較濕潤及頗耐陰。九里香的花葉均較月橘小,九里香的小葉最寬處為葉片的中部以上,頂端鈍,有時近圓或急尖,長約3厘米,寬約1.5厘米;月橘的小葉最寬處為葉片的中部或中部以下,頂端漸尖或短尖,長約2-8厘米。九里香的成熟果實長與寬約略相等,頂端鈍或急尖;月橘的成熟果實長遠過於寬,多為狹長橢圓形,頂端錐尖[3][20]

参考文献

  1. ^ 1.0 1.1 九里香樹木谷
  2. ^ 2.0 2.1 2.2 植栽資料查詢2010臺北國際花卉博覽會
  3. ^ 3.0 3.1 3.2 3.3 中國植物誌[永久失效連結]第141-143頁
  4. ^ 喬灌木專區[永久失效連結]台北市松山區復健社區發展協會
  5. ^ 5.0 5.1 5.2 5.3 《生活實用植物圖鑒系列之一 有益花木圖鑒》. 周厚高、王鳳蘭、劉兵、張施君. 廣東旅遊出版社. 2006年12月: 第83頁. ISBN 978-7-80653-597-7 请检查|isbn=值 (帮助).
  6. ^ 6.0 6.1 6.2 《台灣行道樹圖鑑》. 陳俊雄、高瑞卿. 貓頭鷹出版. 2008年3月: 第90-91頁. ISBN 978-986-6651-02-1.
  7. ^ 7.0 7.1 7.2 《增訂生草藥性備要》. 何克諫著、關培生增訂. 聚賢館文化. 1995年10月: 第26頁. ISBN 962-436-270-X.
  8. ^ 8.0 8.1 8.2 8.3 《台灣常用藥用植物圖鑑 第二冊》. 周林宜信. 台灣行政院衛生署中醫藥委員會出版. 2006年10月: 第238頁. ISBN 957-01-8289-X.
  9. ^ 9.0 9.1 9.2 九里香 Orange-jessamine惜樹靈人,長青社
  10. ^ 10.0 10.1 10.2 10.3 藥用植物圖像數據庫香港浸會大學中醫藥學院
  11. ^ 11.0 11.1 九里香 (Murraya paniculata)[永久失效連結]白雲山植物網
  12. ^ 12.0 12.1 河北植物誌[永久失效連結]第29頁
  13. ^ 13.0 13.1 13.2 13.3 《實用生活叢書。園藝系列3 香花植物》. 蔡福貴. 渡假出版社. 1989年6月: 第23-26頁. ISBN 957-623-152-3.
  14. ^ 月橘[永久失效連結]蓋夏綠色精靈(第一輯:靜宜大學的木本植物),靜宜大學生態學系植物資源研究室
  15. ^ 15.0 15.1 海南植物誌[永久失效連結]第44頁
  16. ^ 16.0 16.1 《香港盆栽》. 綠川晴. 萬里機構. 2008年8月: 第216-217頁. ISBN 978-962-14-3781-5.
  17. ^ 貴州植物誌[永久失效連結]第276-278頁
  18. ^ 18.0 18.1 《中國藥用植物圖鑒系列之一 南方藥用植物圖鑒》. 王玉生、蔡岳文. 汕頭大學出版社. 2007年7月: 第118頁. ISBN 978-7-81036-859-9.
  19. ^ 《當代藥用植物典 4》. 蕭培根. 香港賽馬會中藥研究院. 2007年8月: 第330頁. ISBN 978-988-99226-3-4.
  20. ^ 《常用中藥材鑑別圖典》. 趙中振、陳虎彪. 萬里機構. 2010年1月: 第250頁. ISBN 978-962-14-4150-8.

外部連結

 src= 维基共享资源中相关的多媒体资源:月橘  src= 维基物种中的分类信息:月橘
 title=
license
cc-by-sa-3.0
copyright
维基百科作者和编辑

月橘: Brief Summary ( Chinese )

provided by wikipedia 中文维基百科

月橘(學名:Murraya paniculata),別稱七里香、九里香、十里香、千里香、萬里香、滿山香、九秋香、九樹香、千只眼、千只眼跌打、千枝葉、臭千只眼、小萬年青、青木香、四季香、四時橘、石柃、石芬等,為芸香科九里香屬植物,種加詞 paniculata 意為「圓錐花序式的」。

月橘的花能提煉芳香油,花及熟果可供食用,曬乾後的花可泡茶飲用,古時貴族使用月橘的樹皮樹脂,與雅香同置薰籠中薰香衣服 ,木材堅硬可作手杖印章農具及小刀柄等,亦常人工栽培作綠籬之用。花期4-9月,果期9-12月。月橘的花因濃郁而獨特的香味,能飄散往遠處故而有七里香、九里香、十里香、千里香、萬里香、滿山香等之稱。

license
cc-by-sa-3.0
copyright
维基百科作者和编辑

ゲッキツ ( Japanese )

provided by wikipedia 日本語
ゲッキツクロンキスト体系 Murraya paniculata1.jpg
ゲッキツ
保全状況評価 LEAST CONCERN
(IUCN Red List Ver.3.1 (2001))
Status iucn3.1 LC.svg 分類 : 植物界 Plantae : 被子植物門 Magnoliophyta : 双子葉植物綱 Magnoliopsida 亜綱 : バラ亜綱 Rosidae : ムクロジ目 Sapindales : ミカン科 Rutaceae : ゲッキツ属 Murraya : ゲッキツ M. paniculata 学名 Murraya paniculata(L.) Jack 和名 ゲッキツ(月橘) 英名 Orange Jessamine

ゲッキツ(月橘、Murraya paniculata)はミカン科ゲッキツ属の常緑小高木の柑橘類観葉植物としてよく栽培される。

特徴[編集]

奄美大島以南、沖縄から東南アジアにかけて分布する。は奇数羽状複葉でつやがある。は白っぽく表面がなめらか、ミカンなどに似て白く、夏に開花しジャスミンに似た芳香を放つ。果実は直径1cmほどで赤く熟し食べられる。

月橘の名は花が月夜に特によく香るためといわれる。別名としてイヌツゲ(ただしモチノキ科イヌツゲという標準和名の植物が存在する)、九里香、英語名オレンジジャスミン、シルクジャスミンなどともいう。また、コスメティックバークという異名ももち、葉と根は血行促進、鎮静作用、抗炎症作用があるとされる。ジャスミンの名がつくが、ジャスミンティーなどに使われるいわゆるジャスミンモクセイ科であり別種である。

同じ属のオオバゲッキツはカレーリーフとも呼ばれ、葉が南インド料理の材料として使われる。

 src=
 src=
果実

この樹の材は、きわめて硬く、緻密で絹状の光沢がある。この材を、彫刻や、ステッキ、刃物や農具の、文鎮、印鑑、版木、などに用いる。

この植物は英名で、"Satinwood"とも呼ばれている。本来の"Satinwood"は、同じミカン科の「インドシュスボク」(Chloroxylon swietenia)を指す。

インドシュスボクはインドからセイロンに分布する高木で、その心材は、新鮮なものでは、やや芳香があり、淡黄色から淡黄褐色の緻密で重厚(気乾比重 0.98)なものである。その材は繻子(シュス)のような光沢があって美しく、家具や、細工物、装飾品用材として、利用されている。この材の繻子(英語 で"Satin")のような光沢から、この植物のことを、 "Satinwood tree" と呼ばれている。

このことから「ゲッキツ」の材も、この「インドシュスボク」と同じような性質をもつことがうかがえる。

 src= ウィキメディア・コモンズには、ゲッキツに関連するメディアがあります。 執筆の途中です この項目は、植物に関連した書きかけの項目です。この項目を加筆・訂正などしてくださる協力者を求めていますプロジェクト:植物Portal:植物)。
 title=
license
cc-by-sa-3.0
copyright
ウィキペディアの著者と編集者
original
visit source
partner site
wikipedia 日本語

ゲッキツ: Brief Summary ( Japanese )

provided by wikipedia 日本語

ゲッキツ(月橘、Murraya paniculata)はミカン科ゲッキツ属の常緑小高木の柑橘類観葉植物としてよく栽培される。

license
cc-by-sa-3.0
copyright
ウィキペディアの著者と編集者
original
visit source
partner site
wikipedia 日本語

칠리향 ( Korean )

provided by wikipedia 한국어 위키백과

칠리향(七里香, 학명: Murraya paniculata 무라이아 파니쿨라타[*])은 운향과과일 나무(상록 관목 또는 소교목)이다.[3] 원산지는 동남아시아남아시아 및 주변의 지역이다.[2][4]

사진

각주

  1. Murraya paniculata (L.) Jack”. 《The Plant List》 (영어). 2012년 3월 23일. 2019년 7월 5일에 확인함.
  2. Murraya paniculata (L.) Jack”. 《Plants of the World Online》 (영어). Royal Botanic Gardens, Kew. 2019년 7월 5일에 확인함.
  3. Jack, William. Malayan Miscellanies 1(5): 31. 1820.
  4. Murraya paniculata (L.) Jack”. 《GRIN-Global Web v 1.10.4.0》 (영어). 2018년 8월 29일. 2019년 7월 5일에 확인함.
 title=
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia 작가 및 편집자