Trīspirkstu dzeņi (Picoides) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Divas no tām sastopamas Ziemeļamerikā un viena suga — trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) — mājo Eirāzijā.[1] Arī Latvijā sastopams Eirāzijā dzīvojošais trīspirkstu dzenis.[2]
Nesenā pagātnē trīspirkstu dzeņu ģints bija daudz plašāka, ar daudz vairāk sugām, tomēr līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem ir veikta dzilnu dzimtas sistemātikas revīzija. Vairākas sugas no trīspirkstu dzeņu ģints mūsdienās tiek sistematizētas Amerikas dzeņu (Leuconotopicus) un mazo dzeņu ģintī (Dryobates), kā arī ir izdalītas vairākas monofilētiskas ģintis, kurās katrā ir tikai viena suga.[1][3]
Trīspirkstu dzeņu apspalvojums ir melni-balti raibumots ar gaišu vēderu. Tēviņam galvas virsa dzeltena, pakausis melns. Mātītes galvas virsa ir pelēka vai melna. Knābis taisns un salīdzinoši garš. Pēdām ir trīs pirksti (divi vērsti uz priekšu, viens uz aizmuguri).[4] Visas trīs sugas ir apmēram vienādi lielas, tomēr lielākais ir melnmugurdzenis (Picoides arcticus), kura ķermeņa garums ir 23—25 cm, svars 61—88 g.[5] Mazākais ģintī ir Amerikas trīspirkstu dzenis (Picoides dorsalis), kura ķermeņa garums ir 21—23 cm, svars 47—64 g.[6]
Trīspirkstu dzeņu ģints (Picoides)[1]
Trīspirkstu dzeņi (Picoides) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas. Divas no tām sastopamas Ziemeļamerikā un viena suga — trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) — mājo Eirāzijā. Arī Latvijā sastopams Eirāzijā dzīvojošais trīspirkstu dzenis.
Nesenā pagātnē trīspirkstu dzeņu ģints bija daudz plašāka, ar daudz vairāk sugām, tomēr līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem ir veikta dzilnu dzimtas sistemātikas revīzija. Vairākas sugas no trīspirkstu dzeņu ģints mūsdienās tiek sistematizētas Amerikas dzeņu (Leuconotopicus) un mazo dzeņu ģintī (Dryobates), kā arī ir izdalītas vairākas monofilētiskas ģintis, kurās katrā ir tikai viena suga.
