Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas. Tās ir sastopamas tropu un mērenās joslas okeānos un jūrās gan krasta joslā, gan atklātos ūdeņos. Makreļhaizivis dzīvo Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā.[1]
Divas no dzimtas piecām sugām ir vienas no slavenākajām haizivīm pasaulē, pateicoties to agresīvajām un ne tik pozitīvajām attiecībām ar cilvēkiem. Lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir peldētāju un sērfotāju bieds, bet īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) makšķernieku un laivotāju kaitinātāja.[2] Katru gadu tiek reģistrēti 50—70 haizivju uzbrukumi cilvēkiem (5—15 nāvējoši). Lielu daļu no tiem veic lielā baltā haizivs.[3]
Makreļhaizivis ir liela auguma, masīvas haizivis, ar smailiem purniem, vārpstveida ķermeņiem un 5 gariem žaunu lokiem.[2] Piektais loks beidzas pie krūšu spuras pamatnes. Makreļhaizivīm ir vēl divas muguras spuras, no kurām pirmā ir liela, stingra, augstu izcelta un tai ir noapaļota trīstūra forma. Otra muguras spura un anālā spura ir mazas un neizteiksmīgas. Astes spuras abas daļas gandrīz simetriskas, un apakšējā daļa tikai nedaudz mazāka. Astes pamatne šaura, piemērota spēcīgai astes dzinējkustībai. Pamatni katrā pusē stiprina divi laterāli ķīļi.[1] Šīs dzimtas haizivīm ir milzīgi, asmeņiem līdzīgi zobi, un pieaugušiem indivīdiem ir 300 vai vairāk zobu.[4] Zobi aug ar atstarpēm un katrā žoklī ir mazāk par 40 zobu rindām.[1] Šļāktuvītes atkarībā no sugas var būt un var nebūt.
Makreļhaizivis ir spēcīgas un masīvi veidotas. Salīdzinot ar citu dzimtu tāda paša garuma haizivīm, makreļhaizivis var būt līdz pat divām reizēm smagākas. Visas sugas ir sudrabaini pelēkas ar melnām acīm, un dzimtu mēdz saukt arī par balto haizivju dzimtu. Makreļhaizivju acīm iztrūkst trešais plakstiņš.[2] Dzimtas lielākā suga ir lielā baltā haizivs, kas ir arī lielākā plēsīgā zivs pasaulē.[5] Tās ķermenis var būt garāks par 6 metriem, bet svars sasniegt 2268 kg.[6]
Lielākā daļa dzimtas sugu ir ļoti ātras peldētājas, lai gan masīvā baltā haizivs ir lēnāka kā pārējās. Visātrākā peldētāja ir īsspuru mako haizivs, to bieži uzskata par pasaules ātrāko haizivi. Tās peldēšanas ātrums ir 32 km/h un, iespējams, pat ātrāks.[3] Makreļhaizivju ķermeņi, pateicoties asinsrites īpatnībai saglabāt vielmaiņas un muskuļu darbības rezultātā iegūto siltumu, ir apmēram par 10 °C siltāki nekā apkārtējā ūdens temperatūra, tādējādi to muskuļi strādā īpaši efektīvi.[7]
Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas. Tās ir sastopamas tropu un mērenās joslas okeānos un jūrās gan krasta joslā, gan atklātos ūdeņos. Makreļhaizivis dzīvo Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā.
Divas no dzimtas piecām sugām ir vienas no slavenākajām haizivīm pasaulē, pateicoties to agresīvajām un ne tik pozitīvajām attiecībām ar cilvēkiem. Lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir peldētāju un sērfotāju bieds, bet īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) makšķernieku un laivotāju kaitinātāja. Katru gadu tiek reģistrēti 50—70 haizivju uzbrukumi cilvēkiem (5—15 nāvējoši). Lielu daļu no tiem veic lielā baltā haizivs.
