Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta[1] pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.
Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.[2]
Nelielas, slaidas čūskas, kuru maksimālais zināmais garums ir 1,3 m. To 1977. gadā datēja Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests.[3][4] Čūsku augšžokļa kauls sadalīts divās savstarpēji kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi Maskarēnu žņaudzējčūskām.
Līdz kolonizācijai apdzīvoja Maurīciju un tuvējās saliņas. Saglabājās tikai Raundā. Čūsku izmiršanas cēlonis bija to dabiskās dzīvesvides izzušana, kā arī postošā invazīvo sugu, it sevišķi zālēdāju trušu, visēdāju cūku un pelēko žurku darbība.
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.
Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
