Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzimumu galotnes tiek izmantotas uzturā. Stumbra augstums sasniedz 150 cm. Tie ir kāpelētājaugi ar reducētām zvīņveida lapām. Ziedi ir nelieli, galvenokārt dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā. Tā auglis ir sarkana oga. Sparģeļu saknes tiek izmantotas arī ārstniecībā. 18. un 19. gadsimtā sparģeļus latviešu valodā sauca par skostiņiem.[1]
Pārliecinoši visvairāk sparģeļu tiek izaudzēts Ķīnā. Tur tiek novākti gandrīz 90% no visas kopējās pasaules sparģeļu ražas.
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzimumu galotnes tiek izmantotas uzturā. Stumbra augstums sasniedz 150 cm. Tie ir kāpelētājaugi ar reducētām zvīņveida lapām. Ziedi ir nelieli, galvenokārt dzelteni. Zied jūnijā un jūlijā. Tā auglis ir sarkana oga. Sparģeļu saknes tiek izmantotas arī ārstniecībā. 18. un 19. gadsimtā sparģeļus latviešu valodā sauca par skostiņiem.
Pārliecinoši visvairāk sparģeļu tiek izaudzēts Ķīnā. Tur tiek novākti gandrīz 90% no visas kopējās pasaules sparģeļu ražas.