Lapgrauži (latīņu: Chrysomelidae) ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu. Šīs vaboles ir augēdāji, kas paskaidro to nozīmīgumu lauksaimniecībā, kā lauksaimniecisko kultūru kaitēkļi. Taču to barošanas parādība un plaša izplatība, padara lapgraužus par svarīgu komponentu barošanās ķēdēs un lielu komponentu tropu augēdāju kopumos, ka arī padara tos par nozīmīgu diētas sastāvdaļu citiem organismiem.[1]
Tās ir sīkas vai vidēji lielas vaboles ar ovālu, dažreiz iegarenu ķermeni. Segspārni koši, ar metālisku spīdumu. Augēdāji. Vairākas dzimtas sugas nodara būtisku kaitējumu lauksaimniecībā.
Pasaulē ir zināms ap 38000 lapgraužu sugām, kas ietilpst ap 2500 ģintīs, taču sugu skaits pēc dažiem aprēķiniem var pārsniegt 60000.[2] Eiropā ap 1300 sugām. Latvijā ap 340 sugām (sk. sarakstu).[3]
Latvijā ļoti bieži var novērot alkšņu zilo lapgrauzi (Agelastica alni) kurš vasarās masveidā ir novērojams uz alkšņu lapām. Tās ir tumši zilas, nelielas vaboles. Alkšņu zilais lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bet retāk ar vītolu un lazdu lapām. Pēdējos gados ļoti nopietnu kaitējumu lauksaimniecībā nodara kartupeļu lapgrauzis, kurš Latvijas faunai ir sveša suga.
Lapgrauži (latīņu: Chrysomelidae) ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu. Šīs vaboles ir augēdāji, kas paskaidro to nozīmīgumu lauksaimniecībā, kā lauksaimniecisko kultūru kaitēkļi. Taču to barošanas parādība un plaša izplatība, padara lapgraužus par svarīgu komponentu barošanās ķēdēs un lielu komponentu tropu augēdāju kopumos, ka arī padara tos par nozīmīgu diētas sastāvdaļu citiem organismiem.