Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami. Pirmoreiz aprakstīts 1941. gadā Ukrainā. Parasti sastopams Eirāzijas stepju zonā. Izskatā ievērojami atšķiras no citiem lāčpurniem.
Saskaņā ar pēdējā laika filoģenētiskajiem pētījumiem, stepes lāčpurni ir sākotnēji piederīgi Esculenta kladam, tas ir, gaišajiem lāčpurniem, taču sen kā pirmie atdalījušies no tā pamatlīnijas.[1] Tā arī ir vienīgā suga, kura šai kladā ir ģenētiski acīmredzama.[2]
Humusa saprofīts. Aug atsevišķi vai grupās pavasaros zālē stepēs un mežastepēs, bieži tuvu meža stādījumiem, ar kuriem spēj veidot mikorizu, smilšainās vai mālainās augsnēs.[3] Reizēm mežacūku un kurmju rakumos un citādi savandītā augsnē.[6] Var veidot raganu riņķus.
Tā kā aug saulainās, vējainās vietās, tad bez lietus ātri izžūst un cepurītes forma kļūst līdzīgāka tradicionālajai lāčpurnu formai ar šaurākām krokām. Sausos gados augļķermeņi var neveidoties vispār vairākus gadus no vietas.[4] Augļķermeņu dzīves cikls ir īsāks kā citiem lāčpurniem, parasti 5—7 dienas.[7]
Reta sēne, par kuras atrašanu vajadzētu ziņot mikologiem. Vairākās zemēs tā iekļauta Sarkanajās grāmatās, ieskaitot Ukrainu.[8] Ēdama pēc 10 minūšu termiskas apstrādes, kas samazina sēnē iespējami esošo toksīnu daudzumu. Tāpat kā citi lāčpurni, dažiem indivīdiem izsauc nelielus un diennakts laikā pārejošus gremošanas trakta vai nervu sistēmas traucējumus. Cepurīte parasti pilna ar smiltīm, kas apgrūtina apstrādi.
Nelīdzinās citiem lāčpurniem savas cepurītes un kātiņa īpatnējās uzbūves dēļ. Bisītes jeb ķerveļi un ķēvpupi atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr stepes lāčpurniem fragmentāra un atgādina ziedkāpostu. Bez tam, bisīšu un ķēvpupu cepurītes ir tumši brūnos toņos, kamēr stepes lāčpurns pat vecumā paliek gaiši brūns vai gaiši pelēks.
Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami. Pirmoreiz aprakstīts 1941. gadā Ukrainā. Parasti sastopams Eirāzijas stepju zonā. Izskatā ievērojami atšķiras no citiem lāčpurniem.
Saskaņā ar pēdējā laika filoģenētiskajiem pētījumiem, stepes lāčpurni ir sākotnēji piederīgi Esculenta kladam, tas ir, gaišajiem lāčpurniem, taču sen kā pirmie atdalījušies no tā pamatlīnijas. Tā arī ir vienīgā suga, kura šai kladā ir ģenētiski acīmredzama.
