dcsimg
Image of Aegialiinae
Unresolved name

Eumetazoa

Daudzšūnu dzīvnieki ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus. Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa dzīvnieku tipu (36 tipi).[1] Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai parazoji (Parazoa), kas ietver 2 tipus - plakozojus (Placozoa) un sūkļus (Porifera).

Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta gastrulācija, mute un zarnu trakts, barība tiek pārstrādāta zarnu traktā, primāri ir muskulatūra un nervu sistēma. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī fagocitozes un pinocitozes ceļā.

Sistemātika

Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalsts (Eumetazoa)

  • tipi ''incertae sedis'' - dzīvnieki, ko nav iespējams pievienot nevienam zināmam tipam. Piemēram, fosilais Gluteus minimus vai ģints Dendrogramma divas sugas, kas atklātas tikai 2014. gadā.

Atsauces

  1. ^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa
  2. Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.
license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Daudzšūnu dzīvnieki: Brief Summary ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus. Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa dzīvnieku tipu (36 tipi). Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai parazoji (Parazoa), kas ietver 2 tipus - plakozojus (Placozoa) un sūkļus (Porifera).

Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta gastrulācija, mute un zarnu trakts, barība tiek pārstrādāta zarnu traktā, primāri ir muskulatūra un nervu sistēma. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī fagocitozes un pinocitozes ceļā.

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV