Die Einteilung der Lebewesen in Systematiken ist kontinuierlicher Gegenstand der Forschung. So existieren neben- und nacheinander verschiedene systematische Klassifikationen. Das hier behandelte Taxon ist durch neue Forschungen obsolet geworden oder ist aus anderen Gründen nicht Teil der in der deutschsprachigen Wikipedia dargestellten Systematik.
Die Familie der Scheibenzüngler (Discoglossidae) gehört zur Ordnung der Froschlurche (Anura). Ihre Verbreitung reicht von Nordwestafrika über Europa bis nach Vorderasien. Mehrere anatomische Merkmale trennen sie von anderen Familien, beispielsweise den Kröten (Bufonidae). So besitzen sie als urtümliche („niedere“) Froschlurche (Archaeobatrachia) noch echte Rippen. Ihre Zunge ist rundlich, dick und zum größten Teil am Mundboden verwachsen. Sie kann daher nicht, wie bei „höheren“ Froschlurchen (Neobatrachia), zum Beutefang hervorgeschnellt werden. Der Amplexus zur Paarungszeit erfolgt in der Lendengegend.
Zur Familie Discoglossidae wurden früher unter anderem auch die Unken und die Barbourfrösche (Barbourula) gestellt. Diese werden inzwischen als eigene Familie Bombinatoridae behandelt. Heute wird lediglich noch die Gattung Eigentliche Scheibenzüngler (Discoglossus) in diese Familie eingeordnet. Alternativ besteht die Auffassung, dass Discoglossidae nur ein Synonym von Alytidae sei, wobei in dem Fall dort aber neben Discoglossus auch die Geburtshelferkröten (Alytes) gruppiert werden.
Der Israelische Scheibenzüngler wurde 2012 in die Gattung Latonia innerhalb der Familie der Alytidae überführt.
Die Einteilung der Lebewesen in Systematiken ist kontinuierlicher Gegenstand der Forschung. So existieren neben- und nacheinander verschiedene systematische Klassifikationen. Das hier behandelte Taxon ist durch neue Forschungen obsolet geworden oder ist aus anderen Gründen nicht Teil der in der deutschsprachigen Wikipedia dargestellten Systematik.
Die Familie der Scheibenzüngler (Discoglossidae) gehört zur Ordnung der Froschlurche (Anura). Ihre Verbreitung reicht von Nordwestafrika über Europa bis nach Vorderasien. Mehrere anatomische Merkmale trennen sie von anderen Familien, beispielsweise den Kröten (Bufonidae). So besitzen sie als urtümliche („niedere“) Froschlurche (Archaeobatrachia) noch echte Rippen. Ihre Zunge ist rundlich, dick und zum größten Teil am Mundboden verwachsen. Sie kann daher nicht, wie bei „höheren“ Froschlurchen (Neobatrachia), zum Beutefang hervorgeschnellt werden. Der Amplexus zur Paarungszeit erfolgt in der Lendengegend.
Круглаязычныя (Discoglossidae) — сямейства земнаводных падатраду апістацэльных.
Назва сямейства зьвязана са своеасаблівай для яго прадстаўнікоў будовай языка, які не выкарыстоўваецца пры схопліваньні здабычы, бо прымацаваны ўсёй ніжняй паверхняй да дна ротавай паражніны. Характэрнай рысай зьяўляюцца заднеўвагнутыя і выпуклыя ўперадзе, або апістацэльныя, тулаўныя пазванкі, якіх налічваецца ня менш як восем. Папярочныя адросткі крыжавога пазванка расшыраныя.
— сховішча мультымэдыйных матэрыялаў
Круглаязычныя (Discoglossidae) — сямейства земнаводных падатраду апістацэльных.
Назва сямейства зьвязана са своеасаблівай для яго прадстаўнікоў будовай языка, які не выкарыстоўваецца пры схопліваньні здабычы, бо прымацаваны ўсёй ніжняй паверхняй да дна ротавай паражніны. Характэрнай рысай зьяўляюцца заднеўвагнутыя і выпуклыя ўперадзе, або апістацэльныя, тулаўныя пазванкі, якіх налічваецца ня менш як восем. Папярочныя адросткі крыжавога пазванка расшыраныя.
Тегерек тилдүүлөр (лат. Discoglossidae) — бакалардын бир тукуму.
La familio de disko-langaj ranoj' aŭ rond-langaj ranoj (Discoglossidae) apartenas al ordo de Anuro (Anura). Ilia disvastiĝa areo etendiĝas de nordokcidenta Afriko tra Eŭropo ĝis antaŭa Azio. Ili diferencas je anatomiaj proprecoj al la aliaj familioj, ekzemple al la bufonedoj (Bufonidae). Tiel ili havas kiel pli praaj anuroj (Archaeobatrachia) ankoraŭ verajn ripojn. Ilia lango estas ronda, diskoforma, dika kaj granparte kreskata sur la buŝkava grundo. Tiel ili ne povas uzi sian langon - kiel ĉe malpli praaj anuroj (Neobatrachia)- por kapti predon. La ampleksuso (ĉirkaŭbrakumo de la virina rano fare de la vira, tiel certigante la samtempan demeton de la frajo kaj ties fekundigo) dum la pariĝa tempo okazas sur la seka grundo.
Oni listigis en tiu ĉi familio la genrojn de fajroventraj ranoj (Bombina) kaj la Barbourula. Tiuj poste iĝis klasifikitaj kiel apartaj familioj kiel Bombinatoridae. Hodiaŭ la familio havas nur unu genron, la t.n. veraj disko-langaj ranoj (Discoglossus). Alternative ekzistas la opinio, ke Discoglossidae estas nur sinonimo de Alytidae, tiukaze ankaŭ listiĝas plua genro Alytes en la familio.
La familio de disko-langaj ranoj' aŭ rond-langaj ranoj (Discoglossidae) apartenas al ordo de Anuro (Anura). Ilia disvastiĝa areo etendiĝas de nordokcidenta Afriko tra Eŭropo ĝis antaŭa Azio. Ili diferencas je anatomiaj proprecoj al la aliaj familioj, ekzemple al la bufonedoj (Bufonidae). Tiel ili havas kiel pli praaj anuroj (Archaeobatrachia) ankoraŭ verajn ripojn. Ilia lango estas ronda, diskoforma, dika kaj granparte kreskata sur la buŝkava grundo. Tiel ili ne povas uzi sian langon - kiel ĉe malpli praaj anuroj (Neobatrachia)- por kapti predon. La ampleksuso (ĉirkaŭbrakumo de la virina rano fare de la vira, tiel certigante la samtempan demeton de la frajo kaj ties fekundigo) dum la pariĝa tempo okazas sur la seka grundo.
Levykielisammakot (Alytidae) on primitiivisten sammakoiden heimo.[2][3][4][5] Useimmat lajit ovat endeemisiä Euroopassa, mutta on myös kolme lajia Luoteis-Afrikasta, sekä yksi aiemmin sukupuuttoon kuolleeksi luultu laji Israelista.
Heimo tunnetaan myös nimellä Discoglossidae, mutta vanhempi nimi Alytidae on etusijalla ja tärkeimmät hakuteokset käyttävät nykyään tätä nimeä. Jotkut tutkijat ovat kuitenkin esittäneet että Alytes ja Discoglossus ovat tarpeeksi erilaisia pidettäekseen erillisinä heimoina, mikä tarkoittaisi Discoglossidaen uutta nousua.
Heimo sisältää kolme nykyistä sukua, Alytes, Discoglossus ja Latonia. Ensin mainittu on hieman konnamainen ja sitä tavataan usein maalta. Toinen on sileämpi ja muistuttaa enemmän sammakkoa, suosien vettä.[6] Kolmatta sukua pidettiin viime aikoihin asti sukupuuttoon kuolleena, ja sitä edustaa äskettäin uudelleen löydetty israelinlevykielisammakko. Kaikkien lajien nuijapäät elävät lammissa.
Suvut Bombina ja Barbourula luettiin myös ennen tähän heimoon, mutta on nyt siirretty Bombinatoridaeen.[7]
Heimo Alytidae
Alytes cisternasii
Discoglossus galganoi
Mioseenikautisen Latonia seyfriedin fossiili
Levykielisammakot (Alytidae) on primitiivisten sammakoiden heimo. Useimmat lajit ovat endeemisiä Euroopassa, mutta on myös kolme lajia Luoteis-Afrikasta, sekä yksi aiemmin sukupuuttoon kuolleeksi luultu laji Israelista.
Heimo tunnetaan myös nimellä Discoglossidae, mutta vanhempi nimi Alytidae on etusijalla ja tärkeimmät hakuteokset käyttävät nykyään tätä nimeä. Jotkut tutkijat ovat kuitenkin esittäneet että Alytes ja Discoglossus ovat tarpeeksi erilaisia pidettäekseen erillisinä heimoina, mikä tarkoittaisi Discoglossidaen uutta nousua.
Diskaliežuvės (lot. Discoglossidae, angl. Disc-Tongued Frogs, Painted Frogsvok, vok. Scheibenzüngler) – beuodegių varliagyvių (Anura) šeima.
Būdingi požymiai: neturi ausų būgnelių membranų, akių vyzdžiai trikampio formos. Oda karpota. Liežuvis storas, disko formos, neišmetamas, prisitvirtinęs burnoje visa apatine dalimi. Ant viršutinių žandikaulių yra dantys. Kai kurių rūšių kūno apačia išmarginta oranžinėmis ir juodomis dėmėmis. Kūno ilgis 41–70 mm. Odos liaukų išskyros aitrios, nuodingos. Kai kurių rūšių patinai turi rezonatorius ir veisimosi metu skleidžia melodingus garsus. Sekliuose, gerai įšylančiuose vandenyse patelės deda 80-100 (iki 300) ikrų. Minta įvairiais vandens bestuburiais. Žiemoja įsikasusi į žemę.[1]
Šeimoje 5 gentys ir 14 rūšių. Pastaruoju metu raudonpilvė kūmutė priskirta kitai šeimai – kūmučių (Bombinatoridae):
Paplitimo arealas: Europa, Azija ir Šiaurės Afrika. Lietuvoje paplitusi raudonpilvė kūmutė (B. bambina).
Diskaliežuvės (lot. Discoglossidae, angl. Disc-Tongued Frogs, Painted Frogsvok, vok. Scheibenzüngler) – beuodegių varliagyvių (Anura) šeima.
Būdingi požymiai: neturi ausų būgnelių membranų, akių vyzdžiai trikampio formos. Oda karpota. Liežuvis storas, disko formos, neišmetamas, prisitvirtinęs burnoje visa apatine dalimi. Ant viršutinių žandikaulių yra dantys. Kai kurių rūšių kūno apačia išmarginta oranžinėmis ir juodomis dėmėmis. Kūno ilgis 41–70 mm. Odos liaukų išskyros aitrios, nuodingos. Kai kurių rūšių patinai turi rezonatorius ir veisimosi metu skleidžia melodingus garsus. Sekliuose, gerai įšylančiuose vandenyse patelės deda 80-100 (iki 300) ikrų. Minta įvairiais vandens bestuburiais. Žiemoja įsikasusi į žemę.
Šeimoje 5 gentys ir 14 rūšių. Pastaruoju metu raudonpilvė kūmutė priskirta kitai šeimai – kūmučių (Bombinatoridae):
Rupūžė bobutė (Alytes obstetricans). Pav. Balearų rupūžė bobutė (Alytes muletensis) ir kt. Diskaliežuvės (Discoglossus): gentyje 6 rūšys.Paplitimo arealas: Europa, Azija ir Šiaurės Afrika. Lietuvoje paplitusi raudonpilvė kūmutė (B. bambina).
Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta[1] jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Šajā dzimtā ir arī viena aizvēsturiskā suga.[2] Visas dzimtas mūsdienu sugas ir samērā primitīvas un pieder pie primitīvo varžu apakškārtas (Archaeobatrachia). Dzimtai bieži tiek lietots arī zinātniskais nosaukums Discoglossidae, tomēr šis nosaukums ir jaunāks nekā nosaukums Alytidae. Līdz ar to, sekojot pieņemtajai nosaukumu lietošanas kārtībai taksonomijā, priekšroka būtu dodama vecākā vārda lietošanai.[3][4][5]
Daudzas no šīm sugām ir endēmas Eiropas sugas un galvenokārt izplatītas dienvidos, 3 sugas mājo Ziemeļāfrikas rietumos un viena suga Izraēlā, iespējams, arī Sīrijā.[4] Šīs dzimtas sugas ir neliela auguma, un visām to kurkuļi attīstās ūdenī. Plankumainās vardes izskatās līdzīgas vardēm, tām ir gluda āda un tās daudz laika pavada ūdenī. Olnesējkrupjiem savukārt ir raupja āda un, kā jau nosaukums norāda, tie ir līdzīgāki krupjiem, galvenokārt uzturas uz sauszemes. Tēviņi pie pakaļkāju ciskām un muguras piestiprina ikrus, tos nēsājot sev līdzi, līdz kurkuļi gatavi no tiem izšķilties. Tad tēviņš dodas uz dīķi, lai kurkulīši varētu aizpeldēt.[6] Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Izraēlas plankumainā varde (Latonia nigriventer) ir izmirusi, līdz tā 21. gadsimta sākumā atkal tika novērota savvaļā.
Nesenā pagātnē apaļmēles krupju dzimtā tika sistematizēti arī ugunskrupji (Bombina) un plakangalvas krupji (Barbourula), kuri mūsdienās izdalīti atsevišķā ugunskrupju dzimtā (Bombinatoridae).[3][7]
Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Šajā dzimtā ir arī viena aizvēsturiskā suga. Visas dzimtas mūsdienu sugas ir samērā primitīvas un pieder pie primitīvo varžu apakškārtas (Archaeobatrachia). Dzimtai bieži tiek lietots arī zinātniskais nosaukums Discoglossidae, tomēr šis nosaukums ir jaunāks nekā nosaukums Alytidae. Līdz ar to, sekojot pieņemtajai nosaukumu lietošanas kārtībai taksonomijā, priekšroka būtu dodama vecākā vārda lietošanai.
Alytidae is een familie van kikkers (Anura).[1] Er is nog geen Nederlandse naam voor de familie, die soms met vroedmeesterpadachtigen wordt aangeduid. De familie heeft de naam Alytidae gekregen, vroeger werd de naam Discoglossidae (schijftongkikkers) gebruikt. In sommige indelingen wordt ook het geslacht Bombina uit de familie Bombinatoridae tot de Alytidae gerekend. De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door Leopold Fitzinger in 1843.
Er zijn twaalf soorten die voorkomen in Europa tot in noordelijk Afrika en Israël. Er zijn drie geslachten waarvan er twee niet op de soorten uit de derde lijken. Soorten uit het geslacht Alytes zijn gedrongen en hebben een wrattige huid, ze lijken op padden (Bufonidae). De Alytes-soorten staan bekend als de vroedmeesterpadden, vanwege de gewoonte van de mannetjes om de eieren rond de achterpoten te wikkelen en mee te nemen tot ze uitkomen. Uit de eitjes komen vervolgens kikkervisjes die nog niet op het land kunnen overleven, de mannetjes moeten de eitjes dus in het water afzetten.[2]
Soorten uit de geslachten Latonia en schijftongkikkers (Discoglossus) lijken meer op echte kikkers (Ranidae) en hebben een gladdere huid, beter ontwikkelde springpoten en een meer gestroomlijnd lichaam. Ze worden zo genoemd vanwege de ronde tong (δίσκος, diskos = ronde schijf, γλώσσα, glōssa = tong).
Familie Alytidae
Referenties
Bronnen
Alytidae is een familie van kikkers (Anura). Er is nog geen Nederlandse naam voor de familie, die soms met vroedmeesterpadachtigen wordt aangeduid. De familie heeft de naam Alytidae gekregen, vroeger werd de naam Discoglossidae (schijftongkikkers) gebruikt. In sommige indelingen wordt ook het geslacht Bombina uit de familie Bombinatoridae tot de Alytidae gerekend. De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door Leopold Fitzinger in 1843.
Er zijn twaalf soorten die voorkomen in Europa tot in noordelijk Afrika en Israël. Er zijn drie geslachten waarvan er twee niet op de soorten uit de derde lijken. Soorten uit het geslacht Alytes zijn gedrongen en hebben een wrattige huid, ze lijken op padden (Bufonidae). De Alytes-soorten staan bekend als de vroedmeesterpadden, vanwege de gewoonte van de mannetjes om de eieren rond de achterpoten te wikkelen en mee te nemen tot ze uitkomen. Uit de eitjes komen vervolgens kikkervisjes die nog niet op het land kunnen overleven, de mannetjes moeten de eitjes dus in het water afzetten.
Soorten uit de geslachten Latonia en schijftongkikkers (Discoglossus) lijken meer op echte kikkers (Ranidae) en hebben een gladdere huid, beter ontwikkelde springpoten en een meer gestroomlijnd lichaam. Ze worden zo genoemd vanwege de ronde tong (δίσκος, diskos = ronde schijf, γλώσσα, glōssa = tong).
Multimedia w Wikimedia Commons Ropuszkowate, krągłojęzyczne (Alytidae) – rodzina płazów z rzędu płazów bezogonowych (Anura).
Rodzina obejmuje gatunki występujące w zachodniej Europie, śródziemnomorskiej północnej Afryce, Izraelu i być może w Syrii[13].
Charakteryzuje je dość prymitywna budowa. Należą do nich gatunki niewielkich płazów o spłaszczonym ciele i brodawkowatej skórze. Na 3 kręgach tułowiowych występują krótkie wolne żebra. Język zaokrąglony, poduszkowaty, bez wcięcia, przyrasta całą podstawą do dna jamy gębowej. W górnej szczęce zęby. Pierwszy palec przedniej kończyny znacznie krótszy od drugiego. Brak modzeli stawowych. U larw otwór skrzelowy występuje na środku brzusznej części głowotułowia.
Do rodziny należą następujące rodzaje[13]:
Ropuszkowate, krągłojęzyczne (Alytidae) – rodzina płazów z rzędu płazów bezogonowych (Anura).
Skivtungade grodor (Alytidae[1]) är en familj av groddjur som ingår i ordningen stjärtlösa groddjur (Anura).[1] Enligt Catalogue of Life omfattar familjen Alytidae 12 arter[1].
Grodfamiljen har fått sitt namn av den mer eller mindre skivformiga tungan, som är mindre rörlig än vad som är vanligt bland de svanslösa groddjuren, och inte kan användas som fångstredskap.[2]. De nu levande arterna förekommer i Europa, i Afrika vid Medelhavet och i västra Asien.[3]
Familjen innehåller följande släkten och arter:[4][3]
Tidigare räknades även släktena Barbourula och klockgrodor (Bombina), till familjen.[5]
Wikimedia Commons har media som rör Skivtungade grodor.
Wikispecies har information om Alytidae.
Skivtungade grodor (Alytidae) är en familj av groddjur som ingår i ordningen stjärtlösa groddjur (Anura). Enligt Catalogue of Life omfattar familjen Alytidae 12 arter.
Grodfamiljen har fått sitt namn av den mer eller mindre skivformiga tungan, som är mindre rörlig än vad som är vanligt bland de svanslösa groddjuren, och inte kan användas som fångstredskap.. De nu levande arterna förekommer i Europa, i Afrika vid Medelhavet och i västra Asien.
Familjen innehåller följande släkten och arter:
Spondylophryne – utdöd Scotiophryne – utdöd Prodiscoglossus – utdöd Pelophilus – utdöd Paradiscoglossus – utdöd Latonia – en art Baranophrys – utdöd Alytes – Barnmorskegrodor. Paddliknande, har fått sitt namn av hanens vana att bära äggen runt sina höfter tills de kläcks. Iberisk barnmorskegroda (Alytes cisternasii) Andalusisk barnmorskegroda (Alytes dickhilleni) Balearisk barnmorskegroda (Alytes muletensis) Barnmorskegroda (Alytes obstetricans) Alytes maurus Discoglossus – de egentliga skivtungade grodorna; starkt bundna till vatten. Tyrrensk skivtungegroda (Discoglossus sardus) Portugisisk skivtungegroda (Discoglossus galganoi) Spansk skivtungegroda (Discoglossus jeanneae) Discoglossus montalenti Discoglossus nigriventer – utdöd Skivtungegroda (Discoglossus pictus]Tidigare räknades även släktena Barbourula och klockgrodor (Bombina), till familjen.
Загальна довжина представників цього роду коливається від 3 до 10 см. Одна з найархаїчніших родин серед безхвостих амфібій, яка існує ще з юрського періоду. Назва походить від округлої форми товстого язика, нижній бік якого майже повністю приростає до дна рота. Верхня щелепа із зубами. Задні кінцівки з перетинками між пальцями.
Полюбляють лісисті та скелясті місцини. Зустрічаються поблизу невеликих водойм. Харчуються переважно безхребетними, ракоподібними.
Мешкають у країнах Західної Європі, північно-західній Африці, Передній Азії.
Họ Cóc bà mụ hay họ Cóc lưỡi tròn (danh pháp khoa học: Alytidae, đồng nghĩa: Discoglossidae, nghĩa là cóc lưỡi tròn) là một họ cóc nguyên thủy, với tên gọi phổ biến cho các loài là cóc bà mụ hay cóc lưỡi tròn[3]. Chúng là bản địa của châu Âu và Tây Bắc Phi.
Họ này chỉ bao gồm 2 chi là Alytes và Discoglossus. Chi thứ nhất chứa các loài lưỡng cư trông giống như cóc thật sự nhiều hơn và có thể tìm thấy trên cạn. Chi thứ hai có lớp da nhẵn nhụi hơn và trông giống như ếch nhiều hơn, ưa thích môi trường nước[4]. Tất cả các loài trong họ này đều có nòng nọc cư trú và bơi lội trong nước.
Các chi Bombina và Barbourula đã từng được phân loại trong họ này, nhưng hiện nay được chuyển sang họ Bombinatoridae.
Họ Alytidae hay Discoglossidae:
Các chi và loài đã tuyệt chủng bao gồm:
Cóc lưỡi tròn Iberia (Discoglossus galganoi).
Hóa thạch của Latonia seyfriedi có niên đại tới thế Miocen.
|coauthors= bị phản đối (trợ giúp)
|coauthors= bị phản đối (trợ giúp)
Họ Cóc bà mụ hay họ Cóc lưỡi tròn (danh pháp khoa học: Alytidae, đồng nghĩa: Discoglossidae, nghĩa là cóc lưỡi tròn) là một họ cóc nguyên thủy, với tên gọi phổ biến cho các loài là cóc bà mụ hay cóc lưỡi tròn. Chúng là bản địa của châu Âu và Tây Bắc Phi.
Họ này chỉ bao gồm 2 chi là Alytes và Discoglossus. Chi thứ nhất chứa các loài lưỡng cư trông giống như cóc thật sự nhiều hơn và có thể tìm thấy trên cạn. Chi thứ hai có lớp da nhẵn nhụi hơn và trông giống như ếch nhiều hơn, ưa thích môi trường nước. Tất cả các loài trong họ này đều có nòng nọc cư trú và bơi lội trong nước.
Круглоязычные[2], или дискоязычные[2] (лат. Alytidae) — одно из самых архаичных семейств бесхвостых земноводных, существующее ещё с юрского периода. Предполагается, что это была одна из первых групп бесхвостых земноводных, так как у них ещё нет основного признака бесхвостых — подвижного языка[3].
Общая длина представителей этого рода колеблется от 3 до 10 см. Название происходит от округлой формы толстого языка, нижняя сторона которого почти полностью прирастает ко дну рта. Язык толстый и малоподвижный, для охоты не используется. Верхняя челюсть с зубами. Задние конечности с перепонками между пальцами[3].
Населяют лесистые и скалистые места. Встречаются вблизи небольших водоёмов. Питаются преимущественно беспозвоночными и ракообразными.
Ареал семейства охватывает Западную Европу, северо-западную Африку, Израиль, и, возможно, Сирию.
На октябрь 2018 в семейство включают 3 рода и 12 видов[1][4]:
Ископаемые виды:
Обыкновенная жаба-повитуха
Самец с икрой
Круглоязычные, или дискоязычные (лат. Alytidae) — одно из самых архаичных семейств бесхвостых земноводных, существующее ещё с юрского периода. Предполагается, что это была одна из первых групп бесхвостых земноводных, так как у них ещё нет основного признака бесхвостых — подвижного языка.
산파개구리과(Alytidae)는 개구리목 원와아목에 속하는 양서류 과의 하나이다. 원시적인 형태의 개구리류이다.[1][2][3][4] "얼룩개구리류"(painted frogs)[1] 또는 "산파개구리류"(midwife toads)로 불린다.[3] 유럽에서 대부분 서식하지만, 아프리카에서 3종이 발견되며, 멸종된 1종은 이스라엘에서 서식했던 것으로 간주하고 있다.
2012년 현재, 개구리목의 계통 분류는 다음과 같다.[5]
양서류 개구리목
이베리아산파개구리 (Alytes cisternasii)
이베리아얼룩개구리 (Discoglossus galganoi)
미오세의 화석종 (†Latonia seyfriedi)
산파개구리과(Alytidae)는 개구리목 원와아목에 속하는 양서류 과의 하나이다. 원시적인 형태의 개구리류이다. "얼룩개구리류"(painted frogs) 또는 "산파개구리류"(midwife toads)로 불린다. 유럽에서 대부분 서식하지만, 아프리카에서 3종이 발견되며, 멸종된 1종은 이스라엘에서 서식했던 것으로 간주하고 있다.
