Kinorinhi (Kinorhyncha) (no sengrieķu: κινέω — kustinu, sengrieķu: ῥύγχος — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas. Šos dzīvniekus raksturo hidrostatisks skelets, ar adatainu hitīnu klāts ķermenis, kā arī gredzenveida un diagonālajie muskuļi ķermeņa sieniņā. Kinorinhi ir sīka izmēra organismi, kas dzīvo jūras dūņainajos nogulumos. Pasaulē zināmas ap 130 sugas. Kinorinhi ir ļoti maz pētīta grupa un, domājams, filoģenētiski tuvāki ir loriciferiem.
Kinorinhu ķermenis ir bilaterāli simetrisks un sastāv no vairāk kā diviem šūnu slāņiem. Tas sadalīts audos un orgānos. Epidermis daļēji sincitiāls, veido valnīšus. Gremošanas sistēma caurejoša. Ķermeņa priekšējā galā ir muskuļota rīkle ar izbīdītu mutes konusu, kas ietver sevī mutes dobumu. Rīkle šķērsgriezumā ir trīsstūrveida (šāda īpašība ir raksturīga daudziem pseidocelomiskajiem tārpiem). Ķermenis no ārpuses sadalīts 13-14 segmentos (zonitos). Ķermeņa dobumu veido pseidoceloms. Kinorinhiem ir protonefrīdiju tipa izvadorgānu sistēma. Atšķirībā no citiem Scalidophora grupas pārstāvjiem, kinorinhu protonefrīdiji nav atkarīgi no dzimumsistēmas. Nervu sistēma sastāv no pierīkles nervu gredzena un ventrālā stobra, uz kura atkarībā no ķermeņa segmentācijas izvietotas gangliozās šūnu grupas.
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no sengrieķu: κινέω — kustinu, sengrieķu: ῥύγχος — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas. Šos dzīvniekus raksturo hidrostatisks skelets, ar adatainu hitīnu klāts ķermenis, kā arī gredzenveida un diagonālajie muskuļi ķermeņa sieniņā. Kinorinhi ir sīka izmēra organismi, kas dzīvo jūras dūņainajos nogulumos. Pasaulē zināmas ap 130 sugas. Kinorinhi ir ļoti maz pētīta grupa un, domājams, filoģenētiski tuvāki ir loriciferiem.
